"Zviedrijai šādi būtu jārīkojas īpaši tāpēc, ka Zviedrijas bankas bija deklarējušas, ka Latvijas tirgus ir Zviedrijas pašmāju tirgus turpinājums. "Kārlis XII 17.gadsimtā Rīgu sauca par Zviedrijas otro galvaspilsētu, bet tad pameta. Arī Zviedrijas premjeram vajadzētu viesoties savās "otrajās mājās", kamēr tās nav pārņēmis kāds cits" : uzskata ministrs. Latvijas ministrs?
Ņemot vērā ka tajos laikos Stoholma bija tikai otra lielākā karalistes pilsēta, doma skaidra. Taču šie vārdi skaidri parāda, kas ir Latvijas īstie saimnieki. Un tad jau vieglāk izprast notiekošo Latvijā un iemeslus kāpēc Zviedrijas premjers, finanču ministrs un bankas atļaujas uzslavēt it kā neatkarīgas valsts valdību, tās darbu un darba rezultātus.
Un rezultāts jau acīm saredzams – Latvijas paņemtie SVF kredīti ir kļuvuši par Skandināvijas banku peļņām un algām paklausīgiem ierēdņiem. Tieši tā izpaudās valsts pārvaldes kapacitātes un finanšu sistēmas stiprināšana. Tik daudz sarežģītu vārdu lai slēptu vienkāršu būtību – štrunts par kalpiem, ka tik saimniekam nav skāde.
Parādu jūgā lielu daļu Latvijas pilsoņu grūda rūpīģi izplānota ārvalstu banku kredītpolitika. Ienākot Latvijas banku tirgū ārvalstu bankas uzsāka agresīvu kredītu izsniegšanas politiku. Kredīti tika uzspiesti ar televīzijas, rādio, preses starpniecību. Banku menedžeri regulāri zvanīja Latvijas iedzīvotājiem uz mobīlajiem telefoniem un pārliecināja viņus par kredītu ņemšanas izdevīgumu. Nemitīgi skanēja banku ekspertu viedoklis, ka nemitīgi kāps nekustamo īpašumu cenas, ņemiet kredītu un pērciet šodien, jo rīt tas maksās daudz dārgāk.
Klasiski, ieguldījums nekustamajā īpašumā ir viens no ieguldījumu veidiem ilgtermiņā ar vismazāko risku. Bankas, izsniedzot kredītus, pretīm ķīlā ņema īpašumus, kurus novērtēja banku eksperti. Parasti kredīta summa bija ne vairāk kā 10% no vērtējuma. Ar šādu kredītu izsniegšanu tika stimulēta strauja celtniecības nozares paplašināšanās. Strauji auga pieprasījums pēc darbaspēka celtniecībā, tas izraisīja neadekvātu darba algu kāpumu celtniecībā. No ražošanas uzņēmumiem uz celtniecību pārgāja daudzi speciālisti, līdz ar to nopietni iedragājot ražošanas uzņēmumu konkurētspēju. Sevišķi tas ietekmēja tos uzņēmumus, kas strādaja uz eksportu. Uzņēmējiem lai saglabātu darbaspēku nācās neattaisnoti paaugstināt darba algas. Rezultātā Latvija ieguva sakropļotu ražošanu, daudzus biroju un daudzdzīvokļu namus ar tukšiem dzīvokļiem. Bankrotējušus celtniecības uzņēmumus.
Pirms dot kredītus, tos izvērtēja augsti profesionāli banku speciālisti, kuri pirmkārt orjentējās un bankas maksimālajām iespējām nopelnīt.
Ņemot vērā, ka ilgtermiņā nekustamo īpašumu cenas tomēr aug, no šiem darījumiem bankas ir ieguvējas jebkurā gadījumā. Iedzīvotāji, kuriem samazinājušis ienākumi, nākas pamest ieķīlāto apdzīvojamo platību.
Zaudējot mājokli cilvēki vēl joprojām paliek par bankas parādniekiem.
Faktiski ir notikusi valsts iedzīvotāju un arī valsts plānveida izlaupīšana. Pēc būtības noziegums pret Latviju un tās tautu..Normālā tiesiskā valstī, šādā noziegumā vainīgie tiktu tiesāti. Laiks mainīt stāvokli. Tikai pilnīga ārvalstu banku nacionalizācija glābs Latviju no parādu jūga. Naudas apriti valstī, un ar citām valstīm jākontrolē Latvijas Bankai, nevis bankām kuru saimniekus mēs varam tikai nojaust. Lokāliem norēķiniem var kalpot vietējā kapitāla norēķinu iestādes.
Piedāvājums izvērtēt vēlētājiem , jo tā ir viņu brīva izvēle :
1. Saglabāt iespēju palielināt parādus un nostiprināt Latvijas parādu verdzību, lai ārzemju bankām maksā arī jūsu mazbērni. Ir partijas , kuras raujas pie SVF kredītu dalīšanas.
2.Vai arī izvēlēties partiju, kas piedāvā darba ba vietas lielos ES tehniskajos projektos, reālus naudas pelnīšanas plānus valstij.
Mēs esam par bagātiem Latvijas pilsoņiem bagātā Latvijas valstī. Esiet ar mums.
Daugavu Latvijai