Partijas “Daugava – Latvijai”
Programma
Partijas vīzija:
Par bagātu Latviju, par to, lai visi Latvijas pilsoņi var dzīvot komfortablu dzīvi drošībā par rītdienu!
Lai bagātāka kļūtu mūsu sabiedrība, tās turīgāko cilvēku kapitālam jāstrādā, lai vairotu visas sabiedrības labklājību.
Galvenais mērķis – iesaistīt visus Latvijas pilsoņus sabiedrībai noderīgā darbā, lai visiem ir vienādas iespējas, kļūt par līdzīpašniekiem lielākajos Latvijas biznesa projektos, kļūt turīgiem.
Lai nodrošinātu latviešu tautas cienīgu dzīvi savā etniskajā teritorijā, tuvākā un tālākā nākotnē, ir jāveic visas Latvijas tautas konsolidācija nepieļaujot jebkuras etniskas grupas tiesību pārspīlēšanu uz Latvijas valsts nacionālo interešu rēķina. Mūsu uzdevums un ideoloģijas mērķis ir apvienot nacionāli-patriotiskus, demokrātijas principiem uzticīgus Latvijas pilsoņus, lai īstenotu patiesi suverēnas nacionālas, demokrātiskas Latvijas valsts izaugsmi attīstīto Eiropas valstu līmenī. Tikai sabalansēta ekonomiskā, sociālā un nacionālā politika un izsvērta attieksme pret pagātnes mantojumu novērsīs dažādu tautību cilvēku savstarpējo neuzticību un veidos patriotisku Latvijas tautu.
1. Partijas pamatprincipi:
1.1. Latvijas nacionālās intereses ir galvenā prioritāte:
1.2. Prezidentāra republika-valsts attīstības un progresa modelis;
1.3. Politisko aktivitāšu prioritāte-jaunu darba vietu radīšana;
1.4. Maksimāls atbalsts projektiem, kuri spēj nodrošināt darba vietas ārpus lielākajām valsts pilsētām;
1.5. Iespēju vienlīdzība kā sabiedrības morālais likums;
1.6. Likumdošanas pakļaušana sabiedrības, nevis varas interesēm;
1.7. Likumdevēju un izpildvaras nodalījums un sabiedrības kontroles sistēmas pār jebkurām varas iestādēm radīšana;
1.8. Pilsoniskās sabiedrības radīšana;
1.9. Valsts ciena likumību un pilsoņu īpašumu;
1.10. Tirgus attiecību pamatloma ekonomikā;
1.11. Brīva jebkuras informācijas pieejamība visai sabiedrībai
2. Vērtības
2.1. Vispārcilvēcisko vērtību prioritāte. Cilvēka cienīgu dzīves apstākļu nodrošināšana katram Latvijas pilsonim.
2.2. Visaugstākā vērtība ir katra pilsoņa izvēles un darbības brīvība, kā arī atbildība par savu rīcību, lai tā neskar cita pilsoņa brīvību.
2.3. Ģimene kā valsts pamats. Vecāki gādā par bērniem, lai tie izaug par krietniem pilsoņiem. Bērni nodrošina saulainas vecumdienas saviem vecākiem.
2.4. Valsts politika virzīta uz Tēvzemes mīlestības ieaudzināšanu jaunajai paaudzei.
2.5. Sabiedrības vienotība. Cittautiešu naturalizācija par pamatu ņemot lojalitāti Latvijas valstij un latviešu valodas prasmi. Iemācoties latviešu valodu tiek parādīta elementāra cieņa Latvijas pamattautībai.
3. Stratēģiskie mērķi iegūstot dominējošu ietekmi Saeimā
3.1. Nodrošināt 5 gadu laikā visus darba spējīgos ar iespēju iegūt darbu vai izveidot savu uzņēmumu;
3.2. Noteikt 2 gadu laikā minimālo darba algu -1,5 iztikas minimumi.
3.3. Noteikt 3 gadu laikā minimālo pensiju-1,2 iztikas minimumi
3.4. Brīva ekonomiskā iniciatīva, ko neierobežo ES ieviestie ierobežojumi, kas nav akceptēti Latvijā
3.5. Radīt lētu un efektīvu valsts aparātu;
3.6. Valsts mehānismam jāstrādā nevis valdošo partiju, bet visas Latvijas tautas labā;
3.7. Kategoriska atsacīšanās no protekcionisma un paternālisma valsts un pašvaldību darbā. Valstij un pašvaldībām jānodrošina visu pilsoņu ekonomisko un politisko tiesību vienlīdzība;
3.8. Samazināt līdz 15 % Latvijas iekšzemes kopprodukta daļu, kas tiek tērēta valsts un pašvaldību aparāta uzturēšanai. Valsts un pašvaldības pastāv tautas labā, nevis tauta valsts labā. Lai pilsoņi būtu bagāti, nepieciešama lēta valsts un lētas pašvaldības;
3.9. Reģionu attīstība: jāpārdala tiesības un pienākumi starp valsti un pašvaldībām, galvaspilsētu un reģioniem, pilsētu un laukiem.
3.10. Rūpes par nākotni: valstij un pašvaldībām jānodrošina nākamajām pilsoņu paaudzēm labākus dzīves apstākļus par tagadējiem.
3.11. Stabilas vidusšķiras izveide;
3.12. Labvēlīgu apstākļu radīšana ārzemju kapitāla piesaistei;
4. Taktiskie mērķi.
4.1. Politiskā reforma
4.1.1. Ierosināt izmaiņas Satversmē par visas tautas ievēlētu prezidentu un viņa pilnvaru palielināšanu.
4.1.2. Palielināt Saeimas un pašvaldības deputāta atbildību vēlētāju priekšā. To panākt šādi:
Mažoritārā vēlēšanu sistēma.
Vēlētāju tiesības atsaukt atsevišķus deputātus.
Pēc valdības atkāpšanās, bijušie ministri nevar atgriezties Saeimā un drīkst kandidēt uz Saeimu tikai nākamajās vēlēšanās;
4.2. Reformēt valdību, lai tās darbs ļautu minimālā laikā sasniegt uzstādītos mērķus, samazinātu korupcijas iespējas.
4.2.1. Samazināt ministru skaitu līdz 7, veicot sekojošu pārstrukturizāciju:
Ekonomikas un finanšu ministrija
Ārlietu ministrija
Valsts drošības ministrija (iekšlietu un aizsardzības)
Tieslietu ministrija
Tautsaimniecības ministrija (Dabas resursu departaments, Reģionu Attīstības departaments, Satiksmes departaments, Rūpniecības attīstības departaments, Zemkopības departaments)
Izglītības un zinātnes ministrija
Veselības ministrija
4.2.2. Neatkarīgas tikai Saeimai pakļautas institūcijas - Valsts Kontrolieris, Ģenerālprokurors, Latvijas Centrālā Banka, KNAB; Tiesībsargs (ombuds).
4.2.3. Likvidēto ministriju funkcijas veiks citu ministriju departamenti vai arī tās kopā ar atbilstošu finansējumu tiks nodotas pašvaldībām. Pēc šīs reorganizācijas netiks veidotas jaunas ministrijas, bet nepieciešamības gadījumā var izveidot jaunus departamentus;
4.2.4. Ministru prezidents, kas vada valdību, nevar vienlaicīgi būt kāds ministrs vairāk kā 30 dienas (Šajā laikā jāapstiprina jauns ministrs).
4.2.5. Katram ministrijas vai pašvaldību departamentam nevar būt vairāk par 3 pārvaldes līmeņiem, valsts ierēdņu gada atalgojuma atšķirība vienas iestādes ietvaros nedrīkst pārsniegt 1:3 .
4.2.6. Valsts Prezidentam un Ministru Kabinetam jābūt vienotai Kancelejai, kā arī vienotai lietu pārvaldei.
.
4.2.7. Aizstāt tādus likumus, kam papildus nepieciešami Ministru Kabineta noteikumi ar tiešas darbības likumiem. Likumus pieņemt tikai Saeimā.
4.3. Reorganizēt pašvaldību darbu, lai to darbs uzlabotu vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Šajā nolūkā:
Ieviest tiešas pilsētu Domju priekšsēdētāju vēlēšanas (ievēl uz 4 gadiem) .
Dot iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības pirms termiņa, savācot vairāk kā 51% attiecīgās pašvaldības vēlētāju parakstus, jeb ierosināt vietējo referendumu pašvaldības atlaišanai savācot 2% vēlētāju parakstus.
Pilnībā nodot pašvaldībām zemes ierīcības, ekoloģiskos, sociālās palīdzības, sākum- un vidusskolas, vietējā transporta, sabiedriskās kārtības un ugunsdzēsības jautājumus.
Palielināt pašvaldību ienākumu bāzi:
Pašvaldībām pilnībā jānodod ienākumi no ceļu īpašuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, no tirdzniecības un pakalpojumu veikšanas atļauju izsniegšanas,
Dot pašvaldībām tiesības ieviest vietējās nodevas.
Aizliegt jebkuru amatu apvienošanu pašvaldību un valsts institūciju un kapitālsabiedrību starpā.
Atcelt ierobežojumus vietējam teritoriālajam plānojumam, ja tas neskar valsts intereses.
Atļaut pašvaldībām slēgt jebkurus līgumus, kas nepārkāpj Latvijas valsts suverenitāti un atbilst valsts attīstības stratēģijai.
4.4. Reģionu nostiprināšanai jāsamazina Rīgas megapoles ietekmi, jāveicina vienmērīga valsts attīstība. Pašvaldībām jādod sekojošas iespējas:
Veidot reģionālās padomes, lai izstrādātu reģionālo politiku gan ekonomikas, transporta, izglītības un veselības aizsardzības jomās, gan zinātnē un kultūrā.
Veicināt kopēju projektu īstenošanu un kopēju dienestu izveidi.
Koordinēt sadarbību ceļu satiksmes drošības, ekoloģijas u.c. jautājumos.
Lai novērstu reģionu attīstības nevienlīdzību, pie Valsts Prezidenta jāizveido koordinācijas padome, kurā katram reģionam būtu vienāds pārstāvju skaits. Ar laiku Reģionu Padomei varētu dot tiesības uz laiku apturēt Ministru kabineta rīkojumu izpildi un izvirzīt Valsts Prezidenta kandidātus.
4.5. Ekonomikas atveseļošanas pasākumi
4.5.1. Noteikt valsts attīstības prioritātes
Valsts atbalsts ražošanas uzsākšanai produkcijai ar augstu pievienoto vērtību
Valsts atbalsts ražošanas uzsākšanai valsts depresīvajos reģionos
Veicināt ES finansētus izpētes darbus Latvijas teritorijā loģistikas, enerģētikas un ģeoloģijas jomās.
Iesaistīties stratēģisko tranzītceļu tīklu ANO un Eiropas Savienības attīstības programmās:
Ūdens transporta ceļa Daugava-Dņepra Eiropas projektā un Rail Baltic projektā,
Izveidojot līdz 15000 darba vietas uz izpētes laiku un nodrošinot līdz 250000 darba vietas realizējot projektu (Loģistikas centru izveide Daugavas krastos esošajās pilsētās, tām pārtopot par ostas pilsētām. Lokālo transporta tīklu izveide. Servisa uzņēmumu izveide: remonta pakalpojumi, ēdināšana, ūdens tūristu apkalpošana)
4.5.2. Valsts iekšējo iespēju attīstība:
Maksimāli izmantot iekšējo ūdens transportu, tā daudz lētākās izmaksas palielinās Latvijas dabas resursu eksportspēju;
Atjaunot bijušos valsts Iekšējos ūdensceļus;
Atjaunot bijušo ūdens dzirnavu vietās mazos HES, pārveidojot par mūsdienīgiem videi draudzīgiem.
Jāveido vienota Baltijas valstu enerģētikas politika. Jāpiedalās kopīgos enerģētikas projektos ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Poliju. Nav pieļaujama „Latvijas gāzes” monopolstāvokļa saglabāšana pēc 2013.gada.
Veicināt lauksaimniecības kooperāciju, izveidot produkcijas iepirkšanas centrus.
Palielināt kūdras un sapropeļa ieguves apjomus.
Eiro kopā ar latiem jāievieš brīvā apgrozībā. Pāreja uz eiro nav mērķis, bet līdzeklis valsts ekonomikas stabilizācijai.
Jāpalielina konkurence banku starpā.
Lielākas tiesības kontrolējošajām institūcijām ierobežot agresīvu komercpraksi, netaisnīgus līgumu nosacījumus.
Aizliegt atņemt dzīvokli vai māju, kurā dzīvo kredīta ņēmējs, kas nav samaksājis kredītu, ja tā ir viņa vienīgā dzīvesvieta. Šo aizliegumu ieviest ar atpakaļejošu datumu.
Visiem uzņēmumiem, kas izsniedz kredītus Latvijā, noteikt progresīvu ienākuma nodokli atkarībā no peļņas.
4.6. Budžeta politika (valsts izdevumu samazināšana).
Samazināt valsts un pašvaldību izdevumus līdz 15 % no iekšzemes kopprodukta. Šajā nolūkā samazināt ierēdņu un valsts nodarbināto daudzumu, samazinot ministriju un iestāžu skaitu, kā arī uzdot daļai iestāžu pašfinansēties.
Samazināt valsts un pašvaldību aizņēmumu apjomu. Visu budžetu prioritātei līdz inflācijas 2 % gada līmeņa sasniegšanai, jābūt valsts un pašvaldību parāda likvidācijai.
Kamēr inflācija pārsniedz 2 % gadā, visu valsts īpašumā esošo uzņēmumu peļņa tiek pilnībā ieskaitīta valsts budžetā.
Ierobežot valsts un pašvaldību ierēdņu, uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu darbinieku ienākumus, nosakot to maksimālo lielumu-10 minimālās algas ierēdņiem un amatpersonām, 20 minimālās algas kapitālsabiedrību darbiniekiem.
Izveidot centralizētu iepirkumu sistēmu pasūtījumiem, kas pārsniedz 500 000 latu.
Saglabāt valsts sociālās apdrošināšanas fondu un uzlabot tā pārvaldi, nodot to Latvijas Bankas pārziņā.
4.7. Ekonomiskās vides uzlabošana:
Aizliegt valsts kontrolējošām institūcijām paralizēt (iesaldēt kontus, ierobežot norēķinus) strādājošu uzņēmumu darbu bez tiesas sprieduma.
Veikt iedzīvotāju ienākumu legalizāciju. Šajā nolūkā ieviest vispārēju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu uz 2012. gada 1.janvāri.
Ieviest ierēdņu ienākumu efektīvu kontroli. Valsts un pašvaldību ierēdņu īpašuma pieaugums nedrīkst pārsniegt viņu gada ienākumu līmeni.
Vienkāršot tiesvedību ekonomiskajos jautājumos. Šajā nolūkā aizliegt otrajā tiesu instancē skatīt lietu pēc būtības.
Ieviest ekonomisko subjektu nevainības prezumpciju administratīvajā tiesvedībā.
Stingri ieviest likumību tiesu sistēmā. Izskaust korupciju tiesās. Ieviest stingrus sodus korumpētiem tiesnešiem, kā arī tiesnešiem, kas regulāri pieņem nelikumīgus lēmumus.
4.8. Nodokļu politika:
Ieviest progresīvo ienākuma nodokli atkarībā no ienākumiem uz vienu ģimenes (mājsaimniecības) locekli.
Pakāpeniski pārnest nodokļu slogu no darba ienākumiem uz ienākumiem no kapitāla, īpašuma un spekulatīviem darījumiem ar īpašumiem, vērtspapīriem, valūtu.
Palielināt ar nodokļiem neapliekamo ienākumu daļu līdz ģimenes iztikas minimuma līmenim. Tas jākoriģē katru gadu.
Plaši ieviest fiksēto nodokli uzņēmējiem. Pilnībā atbrīvot no ienākuma nodokļa uzņēmumus, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 36 000 latu.
Pilnīgi atbrīvot no nodokļiem reinvestēto peļņu.
Pakāpeniska PVN samazināšana: pirmais solis – PVN samazināšana pārtikai, medikamentiem, bērnu precēm un apkurei.
Piemērot progresīvo akcīzes nodokli visām precēm un pakalpojumiem, kas savā preču grupā pārsniedz desmitkārtīgu zemāko cenu un samazināt akcīzes nodokli degvielai, lai samazinātu ražojošo uzņēmumu transporta izdevumus.
Atcelt jebkurus nodokļu maksājumu avansus.
Mainīt PVN iekasēšanas kārtību. Iekasēt PVN tikai pēc preču un pakalpojumu pārdošanas gala patērētājam, lai padarītu nodokļa iekasēšanas sistēmu caurskatāmu.
Nekustamā īpašuma nodokļa likmes diferencēšana atkarībā no īpašuma izmantošanas veida.
Atcelt nodokļus, kuru iekasēšanas izdevumi pārsniedz valsts ienākumus no šiem nodokļiem.
4.9. Eksporta – importa (ārējās tirdzniecības) politika.
Par Ārlietu ministrijas galveno uzdevumu noteikt starpvalstu līgumu noslēgšanu par Latvijas preču centralizētu eksportu un stratēģisko resursu importu.
Mainīt valsts importa un eksporta par labu eksportam. Šajā nolūkā dubultot uzņēmuma ienākuma nodokli importētājiem , kas importē preces, kuras ir iespējams saražot Latvijā(līdz 30 %) un divkārtīgi samazināt to eksportētājiem līdz 7,5 %.
Atjaunot Latvijas kā pakalpojumu, tranzīta un loģistikas centra pozīcijas neaprobežojoties tikai ar Austrumu-Rietumu koridora attīstību.
4.10. Kadri un darbaspēks:
Izstrādāt plānu darbaspēka sagatavošanai nozarēs, kuras atzītas par prioritārām;
Palielināt nodevu par ārzemju darbaspēka izmantošanu.
Ieviest sekojošu civildienesta veidu: visu valsts finansēto augstskolu beidzējiem tiek uzskaitīts „sociālais kredīts” , kas tiek dzēsts pēc 2-5 gadu darba Latvijā.
4.11. Sociālā politika.
Ratificēt Eiropas sociālo hartu pilnā apjomā.
Nodalīt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas budžetu no valsts pamatbudžeta. Panākt nepamatoto izmaksu no sociālās apdrošināšanas budžeta atgriešanu.
Pakāpeniski atjaunot iemaksas 2.pensiju līmenī iepriekš paredzētajā apjomā 9%)
Paaugstināt minimālās pensijas līdz iztikas minimuma līmenim.
Noteikt medicīnas finansējumu 8 % IKP apmērā.
Ieviest bezmaksas vidējo izglītību.
Privātās pirmsskolas bērnu iestādes finansēt no budžeta tādā pat apmērā kā pašvaldību pirmsskolas bērnu iestādes.
Ieviest bezmaksas (valsts apmaksātu) medicīnisko palīdzību pensionāriem, bērniem un invalīdiem.
Nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīvesvietu;
Veicināt bezpajumtnieku skaita samazināšanos, lai nodrošinātu pakāpenisku bezpajumtnieku izzušanu;
Padarīt dzīvesvietas maksu pieejamu tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu.
4.12. Nacionālās drošības principi.
Jānostiprina valsts un pašvaldību policijas dienesti, jāiesaista zemessargu un aizsargu vienības iekšējās kārtības nodrošināšanā.
Zemessardzei jākļūst par aizsardzības un kārtības uzturēšanas sistēmas pamatu. Miera laikā tai jāpalīdz Kārtības policijai un robežsargiem (pierobežā). Zemesardze tiek veidota brīvprātīgi, tomēr visas bijušās militārpersonas tiek ieskaitītas Zemessardzes rezervē.
Profesionālo bruņoto spēku uzdevums ir pret valsts drošību vērstu lokālu draudu likvidācija. Globālu draudu gadījumā jāpaļaujas uz NATO.
Iekšējo drošību nodrošina Kārtības policija un Ceļu policija. Visām apsardzes firmām jābūt Kārtības policijas rezervei. Specifiskās muitas, finanšu policijas, ekonomiskās policijas funkcijas jāapvieno Ekonomiskās izmeklēšanas aģentūrā. Lai SAB, KNAB, militārā pretizlūkošana un Drošības policija nedublētu darbu, tās jāapvieno Nacionālās drošības aģentūrā. Tai jāuzdod arī cīņu pret narkotiku tirdzniecību un terorismu.
Administratīvā personāla samazināšana un bruņojuma unifikācija ļautu ļoti būtiski ietaupīt līdzekļus Aizsardzības un Iekšlietu ministrijās.
Palielināt Iekšlietu ministrijas finansējumu, lai katra policijas struktūrvienība būtu apgādāta mūsdienu līmenī.
Pilnīga atteikšanās no militārām operācijām ārpus valsts robežām, ja to neprasa NATO līguma 5.pants .
Palielināt modernā bruņojuma, kas balstās uz zinātnes atklājumiem, īpatsvaru valsts aizsardzībā, tai skaitā aizsardzībā pret kiberuzbrukumiem.
Jāuzlabo Valsts ieņēmumu dienesta darbs novēršot korupcijas un patvaļas gadījumus.
Lai veicinātu iekšējo drošību un nostiprinātu sabiedrisko kārtību, ir pēctecīgi jārada jaunas darba vietas un jāsamazina bezdarbs, vispusīgi jāpilnveido audzināšanas process pirmsskolas iestādēs un skolās, jāsniedz atbalsts sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kuras ir vienas no noziedzības eskalācijas avotiem, jāpārtrauc morāli degradējošu filmu, raidījumu un informācijas sniegšana plašas saziņas līdzekļos, kas popularizē prostitūciju, homoseksuālismu, narkomāniju, alkoholismu un vardarbību.
Tiesību aizsardzības iestādēm jāveic profesionāla un mērķtiecīga darbība organizētās un ekonomiskās noziedzības apkarošanā, kura destabilizē valsts politisko un sociālo situāciju, veido kriminālo struktūru materiālo un finansiālo bāzi.
Nesaudzīga cīņa ir jāveic ar personām, kuras ir iesaistītas narkotisko vielu un nelegālā alkohola tirdzniecībā. Maksimālie sodi par cilvēku tirdzniecību un pedofīliju.
4.13. Tiesiskas valsts principi.
Viens no svarīgiem jautājumiem tiesu varas nostiprināšanā ir tiesnešu kompetences līmeņa paaugstināšana. Šobrīd šis līmenis ir nepieļaujami zems
Jāpalielina tiesībsargājošo iestāžu darbinieku atbildības līmenis. Jāievieš tiesnešu reālas atsaukšanas iespējas un kārtība par acīmredzamiem pārkāpumiem, kad tiesas spriedums neatbilst nodarījuma smagumam.
Atcelsim tiesnešu ievēlēšanu uz mūžu.
Tiesībsarga institūcijai jāparedz tiesības un pienākums, griezties valsts un pašvaldību institūcijās, to skaitā Ministru kabinetā, Saeimā, tiesā un Satversmes tiesā. Gadījumos, kad konstatētas būtiskas nepilnības likumdošanā, vai spēkā esošo normu neatbilstība Latvijas pamatlikumam - Satversmei, vai būtiskas nepilnības tiesību normu piemērošanas praksē, Tiesībsarga institūcijai ir jādod tiesības likumdošanas izmaiņu ierosināšanai Saeimā, likumu un citu tiesību normu izmaiņu ierosināšanas tiesības Satversmes tiesā.
4.14. Ārpolitika
Turpinot sadarbību ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, jāveido Baltijas jūras valstu bloku, ES ietvaros (Ziemeļu dimensija)
Sadarbību ar Krieviju jāveido uz 1920.gada 11 augusta miera līguma pamata.
Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis ir Latvijas nacionālās neatkarības un ārējās drošības nodrošināšana
Latvijas politikai ES jābūt atvasinātai no tās politikas pašvaldībās, reģionos un nacionālajā parlamentā.
ES nepieciešams aizsargāt ikviena indivīda tiesības, kas cenšas rast patvērumu no vajāšanas, kara vai vides katastrofām.
Jānodrošina demokrātiskāku un caurskatāmāku lēmumu pieņemšanu ES, kas sniegtu iespēju pārstāvēt visu eiropiešu viedokli.
Nemieru plosītu valstu atjaunošanā Latvijai jāpiedalās ar humāno palīdzību nevis karaspēka misiju, ko vietējie iedzīvotāji uztver kā okupācijas varas apliecinājumu.
Jāveicina lielāku sadarbību starp ANO, Starptautisko Valūtas fondu, Pasaules Banku, Starptautisko Darba organizāciju un Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kas varētu veicināt to ietekmi. Starptautiskās tirdzniecības nosacījumiem jāatbilst Starptautiskās Darba organizācijas mērķiem, jaunākajiem vides un cilvēktiesību standartiem
4.15. Izglītība. Zinātne.
Mēs esam par izglītotu un zinošu Latvijas sabiedrību. Tai jābūt zinošai un izglītotai, lai visiem sabiedrības locekļiem būtu spējas un iespējas izmantot pasaules ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības sasniegumus. Izglītībai un kultūrai jāveicina sociālās nevienlīdzības mazināšanos.
Šā mērķa sasniegšanai jānodrošina:
Izglītības pieejamība - visu līmeņu izglītībai jābūt pieejamai visiem Latvijas iedzīvotājiem visa mūža garumā, neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa;
Izglītības kvalitāte – zināšanām un prasmēm izglītības sistēmā jāatbilst visaugstākajām izglītības kvalitātes prasībām. Šo prasību ievērošana centralizēti jānodrošina valstij, ieviešot mācību procesa kvalitātes vadību, finansējot pedagogu tālāku izglītošanu;
Izglītības sistēmas nodrošinājums - materiālajam un finanšu nodrošinājumam jāatbilst vidējam pasaules līmenim;
Izmaiņas izglītības sistēmā - izmaiņām jābūt zinātniski pamatotām, ar paredzamām sekām un saglabājot pēctecību izglītības sistēmā. Sasteigtu reformu laiks ir pagājis.
Mērķa sasniegšanai jāizpilda vairāki uzdevumi katrā izglītības sistēmas līmenī:
4.15.1. Pirmsskolas izglītība:
Valstij un pašvaldībām jānodrošina bērniem iespēja bez maksas apmeklēt pirmsskolas mācību iestādes.
Valstij un pašvaldībām jānodrošina pietiekamu vietu skaitu pirmsskolas mācību iestādēs, jālikvidē uz tām rindas.
Valstij jākontrolē pietiekama finansējuma nodrošināšana visu tipu pirmsskolas mācību iestādēm, atbilstoši izstrādātiem normatīviem.
Nepieciešams bez izņēmumiem pielīdzināt pirmsskolas iestāžu pedagogu un audzinātāju darba algu pamatskolas pedagogu un audzinātāju algām.
4.15.2. Pamata un vidējā izglītība:
Pamata un vidējā izglītība ir obligāta visiem Latvijas iedzīvotājiem. To pilnībā finansē valsts un pašvaldības (izņemot privātskolas). Valsts skolās jebk