Statūti


Komentāri:

imants* - 2011-07-01 23:07

Iepriekšējā partijas kongresa sēdes noslēgumā partijas biedrs M.Draudiņš sniedza melīgu informāciju par mani. Šādu informāciju viņš sniedza gļēvi, aizmuguriski, man klāt neesot. Tas man dod tiesības daudz atklātāk izteikt viedokli par paša M.Draudiņa darba stilu un tā rezultātiem. Strādājot valdē, gan kā partijas ierindas biedrs, gan kā valdes loceklis, es mēģināju šo stilu labot. Jo uzskatīju, ka tas ir neprasmīgās darbības izsauktās kļūdu sērijas pamats. Muļķība, stulbums – nosauciet kā gribat. Jebkurā gadījumā, uzskatu, ka tā bija M.Draudiņa apzināta darbība, kura liedza partijai iespēju attīstīties.
Šo stilu es uzskatu par sīku un neveiksmīgu blēžu, gļēvu apmelotāju un krāpnieku stilu. Šo gļēvulību raksturo kaut vai M.Draudiņa 2010.21.05. iesniegums par aiziešanu no partijas „... līdz normalizēsies situācija...” . Jo, kad viss būs kārtībā ,– tad atgriezīsies...
Tas iespējams arī ir iemesls tam, kāpēc viss, ko partijas vārdā ir darījis M.Draudiņš, ir beidzies ar čiku no lietderības viedokļa un ar problēmām partijas biedru risināšanai.
Svaigākais piemērs.
Šā gada 16.06. valdes sēdē, mēģinot risināt jautājumu par partijas parādiem, Mārtiņam Draudiņam vairāk kārt tika uzdots viens jautājums:
„Vai ir veiktas vēl kādas darbības – parakstīts, apsolīts, paziņots vai runāts telefoniski -, partijas vārdā, kuras varētu partijai uzlikt kādas materiālas, morālas vai cita veida saistības, par kurām partijas valde vēl nezina?” Mārtiņa Draudiņa atbilde bija „Nē.”
Izrādās, ka tomēr ir. Un nopietnā līmenī.
Mārtiņš Draudiņš, ja var ticēt informācijai no valsts prezidenta kancelejā ienākušo zvanu reģistrācijas, ir zvanījis uz valsts prezidenta kanceleju, lai pateiktu, ka tur iesniegtās un pagājušā kongresa sēdē pieņemtās partijas kongresa rezolūcijas nav spēkā, jo viņš, kā partijas priekšsēdētājs tās neatbalsta.
Šādu darbību, M.Draudiņa atbildes kontekstā valdei 16.06., var izvērtēt tikai kā melus un necieņu pret partiju un tās biedriem, pret partijas kongresu. Un arī kā rīcību pretēji partijas kongresa lēmumam.
Interesants jau arī fakts, kad ierindas partijas biedrs pašpasludinās par partijas priekšsēdētāju, liek attiecīgās šiltes uz durvīm svešos ofisos, kuras no juridiskā viedokļa tagad var tikt izvērtētas kā partijas ofisa atrašanos svešās telpās, ar visām no tā izrietošo sankciju iespējām...
Tas gan vairāk liecina par cilvēka psihisko stāvokli, iespējams vecuma iespaidā..., bet...
Šādas darbības var atkal partijai sagādāt problēmas ar KNAB. Šādas problēmas, ko radīja M.Draudiņa iepriekšējā partijas vadības stils, līdz šim risinājās tikai vienā veidā –tiesa, tiesas izpildītājs, soda naudas utt. Šī darba stila rezultātus saņēma risināšanai Bils Strupulis. Pārmetumus, kurus šobrīd varētu raidīt viņam, partija droši var pāratdresēt M.Draudiņam un V.Štameram, jo pat iesniedzot iesniegumu par aiziešanu no partijas, M.Draudiņš parakstīja saistības partijas vārdā un akceptēja V.Štamera vienpersonīgi pieņemtos lēmumus bez valdes ziņas. Ar kādām sekām tas vēl beigsies, prognozēt grūti.
Ņemot vērā, kā pēc tam viss tas tiek kārtots no partijas biedru un ziedojumu naudām, to var izvērtēt arī kā, apzinātu vai nē, partijas biedru apzagšanu savu (M.Draudiņa) nepiepildīto ambīciju apmierināšanai.
Šāda darbība, kuru uzskatu par partijas biedru apzagšanu, notiek M.Draudiņam uzņemoties partijas vārdā saistības un parakstot dokumentus, par kuriem valde nezin un kuri nenonāk līdz partijas grāmatvedībai.
Protams, ja M.Draudiņš būtu godavīrs un veiktās darbības atzītu kā savas saprašanas kļūdas, tad viņš par šīm kļūdām samaksātu no sava maka, neuzkraujot to partijas biedriem. Šajā gadījumā nevarētu domāt par zagšanu, bet tikai par saimnieciskā darba neprasmi. Bet, cik saprotu, M.Draudiņš to darīt netaisās. Jo viņa aicinājums parasti ir valdes locekļiem samest pa pāris simtiem latu...
Protams, ja partijas biedri nolems kongresā vai valdē, tad pastāv reāla iespēja partijai griezties tiesā ar regresa prasību tieši pret M.Draudiņu. Bet tas jau atkarīgs tikai no partijas biedru lēmuma.


Imants Burvis


imants* - 2011-07-02 21:33
---Artur sveicināts.
Ja vari paskaidro tēvam, ka tik sparīgi paziņojot kongresā to, ka Burvis pieprasījis no Štamera naudu, viņš sevi ir nostādījis visai divdomīgā situācijā.
Ja es pareizi saprotu - tavs tēvs ir akcionārs pie Štamera.
Štamers iekasējot no daudziem deputātu kandidātiem iestājmaksas un biedru maksas partijai, tās ir izmantojis kā maksas par savām akcijām. Un to zina daudzi. Partijā šī nauda nenonāca.No kriminālkodeksa viedokļa tā ir krāpniecība.- tavs tēvs šdien šo situāciju praktiski centās piesegt ar paziņojumiem par mani. Bet tā kā viņš pats ir alcionārs, viņš ir tieši ieinteresēts kā labuma guvējs no šādas nelikumīgas darbības. Kā līdzdalībnieks laikam sedz Štamera nelikumīgās darbības?
Tāpēc domāju ka tieši tava tēva interesēs ir šajā krāpnieciskājā akciju sabiedrībā šo informāciju pilnībā uzzināt un sniegt partijas valdei. Ne apsūdzēt mani naudas pieprasīšanā no Štamera. Ja tavs tēvs nesaprot ka Štamers to padara par līdzatbildīgu, tad to ir vērts viņam iestāstīt.
Jp partijas finanses nav un nedrīkst būt Štamera kases finanses.
Cieņā un līdzjūtībā.



imants* - 2011-07-02 21:35
Visiem cienījamiem partijas biedriem.



Apsveicu Jūs ar partijas atgriešanos pie savām saknēm un partijas nosaukuma maiņu.

Ar šodienas kongresa sēdes lēmumu partijas nosaukums ir – „Tēvzemes mantojums”.

Varam apsveikt Māri Mežapuķi ar ievēlēšanu partijas priekšsēdētāja amatā.

Neliels sarūgtinājums sakarā ar Bila Strupuļa pieteiktās demisiju no partijas priekšsēža amata un tās apstiprināšanu kongresā. Un neizpratne par to, ka Mārtiņš Draudiņš, nespēdams partijas valdē argumentēt partijas labumu no savas velmes atgiezties partijas priekšsēža postenī, bija spiests ķerties pie sīku blēžu paņēmieniem.Ko neprasmīgi veicot un muļķīgi manipulējot ar uzaicinātajiem uz kongresu, tā arī netika kārotajā krēslā. Varbūt bija vērts palikt cienījamam cilvēkam, ne neveiksmīgam blēdim un šmugulētājam

Diemžēl partija ir palikusi bez priekšsēža... Un tā pienākumus saskaņā ar statūtiem un likumu nāksies pildīt partijas priekšsēdētāja vietniekam Kārlim Krūmiņam. Novēlu stipru veselību, nervus un izturību.



Cieņā



imants* - 2011-07-03 07:39
Jāatzīmē ka iespējams M.Draudiņš rīkojās peč šī scenārija, tikai bazar ņesostojalsja...
Partijas dibināšana būs jāapliecina zvērinātam notāram

Publicēta: 09:52 10.03.2011.

Rīga, 10.marts, LETA. Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Politisko partiju likumā, kas paredz, ka partijas dibinātāju sapulces norisi apliecina zvērināts notārs.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka turpmāk partijas dibinātāju sēdes protokolu rakstīs zvērināts notārs, tajā norādot dibinātāju skaitu un visu nepieciešamo informāciju par dibinātājiem, kā arī lēmumu par partijas dibināšanu un citus sapulcē pieņemtos lēmumus. Sēdes protokols būs jāparaksta ne tikai sapulces priekšsēdētājam, bet arī notāram.

Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu situāciju, ka partijas dibināšanas sapulcē piedalās nepietiekams dibinātāju skaits, kā arī personas, kas nevar būt par dibinātājiem. Praksē nereti sastopami gadījumi, kad pēc dibināšanas sapulces tiek meklēti iztrūkstošie pilngadīgie pilsoņi, kuri sapulcē nav piedalījušies, bet kuru paraksti nepieciešami, lai varētu reģistrēt partiju. To izmanto ekstrēmi un radikāli tendētas personas, kas savu mērķu sasniegšanai dibina gan biedrības, gan politiskās partijas, uzskata grozījumu autori.

Tāpat likumprojekts paredz pastiprināt partiju kontroles mehānismu, nosakot, ka visām politiskajām partijām Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz partiju biedru reģistrs. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos par partijas atbilstību likuma prasībām. Patlaban jāinformē tikai par kopējo partijas biedru skaitu un pilsonību. Vairākos gadījumos personas, kuras nevar nodibināt savu partiju, atrod jau reģistrētu partiju, kas reālu darbību neveic, un, vienojoties ar esošajiem partijas vadītājiem, iestājas tajā un pārņem partijas vadību, liecina Drošības policijas informācija.

Emīlija Kozule LETA

10.03.2011

Copyright © LETA






Partijas

„Daugava - Latvijai”

STATŪTI

 

 

 

Pieņemti

Partijas „Tautas mantojums”

Dibināšanas sapulcē 2000.gada 20.maijā

 

Grozījumi

2001.gada 1.jūlijā,

2004.gada 17.janvārī,

2007.gada 3.jūnijā,

2008.gada 24.februārī,

2008.gada 24.maijā,

2010.gada 3.jūlijā

 


Partijas "Daugava - Latvijai"

Statūti

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Partija "Daugava - Latvijai", (tālāk tekstā -"Partija") - ir sociāli orientēta politiska partija, kas veic politisko darbību, piedalās Latvijas Republikas Saeimas, pašvaldību, kā arī Eiropas Parlamenta  vēlēšanās saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, partijas Statūtiem, Programmu un pastāvošo likumdošanu.

1.2. Partijas darbības teritorija ir Latvijas Republika.

1.3. Partija reģistrējama Latvijas Republikas politisko partiju reģistrā.

1.4. Partija ir juridiska persona ar savu  norēķinu kontu bankā,  zīmogu  un partijas nosaukumu, veidlapu un simboliku. Par simbolikas lietošanu lemj partijas Valde.

1.5. Partijas simbolika - Divi pelēki grifi tur vairogu zilā krāsā, kurā attēlots balts kuģis ar trim burām. Virs vairoga ir četras dzeltenas zvaigznes, bet zem vairoga ir zaļa lenta, kurā ir ierakstīts - Partija „Daugava-Latvijai”

2. Partijas mērķi un uzdevumi

2.1. Partijas darbības mērķi un uzdevumi ir:

2.1.1.   Latvijas valsts un tās neatkarības nostiprināšana, nacionāli un sociāli atbildīgas valsts veidošana, latviešu nācijas izdzīvošana savā etniskajā teritorijā, latviešu tautas ekonomiskajām interesēm atbilstošas ekonomikas attīstīšana un tautas labklājības līmeņa celšana.

2.1.2. Izglītības, kultūras un zinātnes darba pilnveidošana un konsekvents darbs morālo vērtību atjaunošanai, jaunatnes patriotiskā audzināšana.

2.1.3. Latvijas Republikas pilsoņu interešu pārstāvniecība pašvaldībās, Saeimā un Eiropas Parlamentā.

3. Partijas darbības metodes

3.1. Mērķu sasniegšanai veic priekšvēlēšanu politisko aģitāciju, organizē piketus, mītiņus, demonstrācijas un citus sabiedriskus pasākumus, kā arī publikācijas plašsaziņas līdzekļos.

3.2. Sadarbojas ar līdzīgām politiskām organizācijām gan Latvijā, gan ārvalstīs.

3.3. Partijas darbība nav savienojama ar vēršanos pret LR un latviešu tautas interesēm.

3.4. Izdod savus laikrakstus, žurnālus, grāmatas, plakātus, uzņem un demonstrē TV filmas un izmanto jebkuru citu masu saziņas līdzekli savas darbības un mērķu atspoguļošanai.

4. Partijas biedri

4.1. Par partijas biedru var kļūt LR pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, atzīst šīs partijas Programmu un apņemas ievērot tās Statūtus. Persona vienlaikus nevar būt citas partijas biedrs.

4.2. Personas, kas vēlas kļūt par partijas biedru, aizpilda noteikta parauga iesniegumu, ko kopā ar vismaz 1 partijas biedra rekomendāciju, iesniedz Valdē.  Partijas Valde iesniegumu izskata ne vēlāk kā 1 mēneša laikā. Pretendents skaitās uzņemts partijā no tā brīža, kad Valde pieņēmusi attiecīgo lēmumu.

4.3. Lai izstātos no partijas, par to rakstiski jāpaziņo Valdei un jānodod biedra apliecība.

4.4. Izslēgt no partijas var ikvienu tās biedru par partijas Statūtu neievērošanu, darbošanos pret partijas Programmu, nepatiesu ziņu sniegšanu par sevi, kriminālnozieguma izdarīšanu, ja vairāk kā gadu neattaisnoti nemaksā biedra naudu, vai citu darbību, kas diskreditē partiju. Par biedra izslēgšanu lemj partijas Valde, ja par to nobalso ne mazāk kā puse no Valdes locekļu kopskaita. Izslēdzamam biedram jābūt uzaicinātam uz Valdes sēdi. Valdes lēmums ir galīgs.

4.5. Par partijas Valdes priekšsēdētāja, Valdes priekšsēdētāja vietnieka, Valdes locekļa un Revīzijas komisijas locekļa izslēgšanu lemj Kongress.

4.6. Partijas biedram ir tiesības:

4.6.1. Vēlēt un tikt ievēlētam jebkurā partijas amatā.

4.6.2. Saņemt informāciju, kas skar partijas darbu.

4.6.3. Izteikt priekšlikumus partijas programmas un uzdevumu veikšanai.

4.6.4. Piedalīties partijas pasākumos.

4.6.5. Paust savu viedokli par partijas vadītāju un atsevišķu tās biedru rīcību.

4.7. Partijas biedra pienākumi:

4.7.1. Pildīt partijas lēmumus un uzticētos pienākumus.

4.7.2. Propagandēt partijas mērķus un uzdevumus.

4.7.3. Maksāt biedra naudu ne mazāku kā Ls 6 (seši lati) kalendāra gadā. Biedra nauda maksājama par periodu, kas nav lielāks par gadu. Saņemot partijas biedra personīgu rakstisku iesniegumu Valde katrā individuālā gadījumā var lemt par biedru naudas samazināšanu.

5. Partijas organizatoriskā uzbūve

5.1. Kongress

5.1.1. Partijas augstākais lēmējs ir partijas biedru pārstāvju sapulce (Kongress).

5.1.2. Kongresam ir tiesības izskatīt un izlemt visus ar partiju saistītos jautājumus.

5.1.3. Kongress pieņem Programmu un Statūtus, kā arī izdara tajos papildinājumus un grozījumus.

5.1.4. Kongress ievēl Valdi, Valdes priekšsēdētāju, vienu vai vairākus Valdes priekšsēdētāja vietniekus, DOMI un Revīzijas komisiju uz diviem gadiem.

5.1.5. Kongress lemj par partijas pašlikvidāciju, apvienošanos ar citām politiskām partijām, nosaukuma maiņu un reorganizāciju.

5.1.6. Partijas Kongresu sasauc Valde, ne retāk kā vienu reizi gadā.

5.1.7. Dome un Revīzijas komisija ir tiesīga pieprasīt ārkārtas Kongresa sasaukšanu.

5.1.8. Partijas ārkārtas Kongresu jāsasauc  arī  pēc  ne  mazāk     1/10   partijas  biedru  parakstīta  rakstiska pieprasījuma.

5.1.9. Partijas Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairāk nekā 50% no izvirzīto pārstāvju (delegātu) skaita. Kongresa lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem. Ja uz balsošanu likti divi vai vairāki alternatīvi priekšlikumi un ja par to nenobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, atkārtoti tiek balsots par priekšlikumu, kurš ieguvis lielāko balsu skaitu. Ja arī atkārtoti balsojot priekšlikums nav pieņemts, to noraida.

5.1.10. Pārstāvniecības normu Kongresam nosaka Valde. Par izvirzīto pārstāvi (delegātu) var būt tikai partijas biedrs, kurš savlaicīgi nokārtojis biedru maksas.

5.2. Partijas Valde.

5.2.1. Partijas Valde ir pastāvīgi funkcionējoša vadības izpildinstitūcija.

5.2.2. Valdi 12 (divpadsmit) cilvēku sastāvā ievēl kongress.

5.2.3. Partijas Valdes  sastāvā ietilpst:   Valdes  priekšsēdētājs, Valdes priekšsēdētāja vietnieki un Valdes locekļi.

5.2.4. Valdes priekšsēdētājs pārstāv partiju attiecībās ar Latvijas Republikas institūcijām un ārvalstīs, fiziskām un juridiskām personām, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pauž partijas viedokli masu informācijas līdzekļos, publiskos pasākumos.

5.2.5. Pārējie Valdes locekļi pārstāv partiju savstarpēji kopīgi. Partijas Valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku un Valdes locekļu pilnvaras stājas spēkā ar brīdi, kad Kongress apstiprina balsu skaitīšanas rezultātus un ir spēkā līdz brīdim, kad Kongress apstiprina jaunu partijas Valdi.

5.2.6. Partijas Valde ir lemttiesīga, ja piedalās vairāk nekā puse Valdes locekļu. Valdes lēmumus pieņem ar klātesošo Valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

5.2.7. Partijas Valde sanāk pašas noteiktos termiņos un laikos, bet ne retāk kā divas reizes mēnesī. Revīzijas komisija ir tiesīga sasaukt ārkārtas Valdes sēdi.

5.2.8. Partijas valde:

    Apstiprina  partijas  iespējamās  kandidatūras  Valsts prezidenta,  Ministru  prezidenta,  Ministru,   Valsts  kontroliera,  Rīgas  Domes un citu pašvaldību priekšsēdētāja,  viņa  vietnieka  un  izpilddirektora  amatiem,    arī deputātu kandidātu sarakstus Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

    Vada partijas darbu un koordinē no partijas biedriem ievēlēto Saeimas un pašvaldību deputātu un tās ieteikto amatpersonu darbību.

    Pieņem lēmumus par svarīgiem politiskiem jautājumiem.

    Valde pilnvaro personu, kas veic ierakstus partijas biedru reģistrā.

    Atbrīvo no biedru maksas maksātnespējīgos partijas biedrus.

    Lemj par partijas biedru uzņemšanu un izslēgšanu šajos statūtos paredzētajā kārtībā.

5.2.9. Ne mazāk kā puse Valdes locekļu vai DOME var ierosināt Valdes priekšsēdētāja, viņa vietnieku un Valdes locekļu pārvēlēšanu Kongresā.

5.2.10. Valdes sēdes vada Valdes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

5.2.11. Valde apstiprina partijas grāmatvedi.

5.2.12. Valde pieņem algotus darbiniekus.

5.3. Valdes priekšsēdētājs:

5.3.1. Sasauc un vada Valdes, Domes un kongresa sēdes.

5.3.2. Organizē Valdes darbu atbilstoši Programmas mērķiem un uzdevumiem

5.3.3. Paraksta Partijas dokumentus un lēmumus,

5.3.4. Pilnvaro partijas biedrus atsevišķu uzdevumu veikšanai;

5.3.5. Valdes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Valdes priekšsēdētāja vietnieks.

5.3.6. Partijas Domi veido partijas valde un kongresā apstiprinātie trīs katras reģionālās organizācijas izvirzīties pārstāvji. Domes sēdes tiek sasauktas vismaz reizi gada ceturksnī, vai pēc valdes lēmuma vai Revīzijas komisijas pieprasījuma. Dome veido darba grupas partijas lēmumu projektu un dokumentu projektu sagatavošanai un iesniegšanai kongresam pieņemšanai.

Pieņem lēmumus svarīgākajiem politiskajiem jautājumiem kongresu starplaikos.

5.4. Partijas reģionālas organizācijas un grupas.

5.4.1. Partijas biedri veido struktūrvienības - grupas, kuras darbojas saskaņā ar valdes apstiprinātu nolikumu. Viena novada vai Latvijas republikāniskās pakļautības pilsētas partijas grupas var apvienoties teritoriālajās organizācijās, kuru vadīšanai izveido komiteju no grupu pārstāvjiem. Komiteja darbojas saskaņā ar valdes apstiprinātu nolikumu.

5.4.2. Grupā ir ne mazāk par trim biedriem.

5.4.3. Grupas (novada, reģionālās organizācijas) augstākā lēmējinstitūcija ir struktūras biedru sapulce. Sapulce no sava vidus ievēl struktūras vadītājus un izvirza delegātus partijas Kongresam saskaņā ar Valdes noteiktajām pārstāvniecības normām.

5.4.4. Struktūras sapulci sasauc struktūras vadītājs pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos.

5.4.5. Partijas struktūrām jāievēro partijas programma, stratēģija un taktika. Tām ir saistoši partijas vadošo institūciju lēmumi.

5.4.6. Partijas struktūrvienības veido savas darbības virzienus atbilstoši Partijas programmai, kongresa un valdes lēmumiem, ievērojot vietējos apstākļus, informē sabiedrību par Partijas mērķiem, darbību un aktivitātēm;

5.4.7. Partijas struktūrvienībām ir tiesības iesniegt lēmumprojektus Partijas valdei un Kongresam.

5.4.8. Partijas struktūrvienībām ir tiesības ieteikt Valdei kandidātus, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

5.4.9. Partijas struktūrvienībām ir tiesības sagatavot un iesniegt Valdei apstiprināšanai deputātu kandidātu sarakstu atbilstošās pašvaldības vēlēšanām.

5.5. Partijas Revīzijas komisija

5.5.1. Partijas Revīzijas komisiju trīs biedru sastāvā ievēl Kongress atklātā balsošanā.
Ievēlēti ir tie biedri, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Partijas Revīzijas komisijas biedru  pilnvaras  ir  spēkā,   kad  balsu   skaitīšanas  rezultātus  ir  apstiprinājis Kongress,   un  ir  spēkā  līdz  partijas  Revīzijas   komisijas   vēlēšanu   rezultātu apstiprināšanai nākamajā Kongresā.

5.5.2. Partijas Revīzijas komisija kontrolē partijas  saimnieciski  finansiālo  darbību, mantas un līdzekļu izlietošanas atbilstību partijas Statūtiem un Valdes lēmumiem.

5.5.3. Revīzijas komisija pirmajā sēdē no sava vidus ievēl Revīzijas komisijas priekšsēdētāju un sadala pienākumus.

5.5.4. Revīzijas komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no komisijas sastāva.

5.5.5. Revīzijas komisijas priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties visos partijas un tās struktūrvienību pasākumos, tai skaitā partijas Valdes sēdēs arī tad, ja tās ir slēgtas.

5.5.6. Partijas Revīzijas komisija atskaitās partijas Kongresā un ne retāk kā reizi gadā partijas Valdē.

5.5.7. Partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda zvērināts revidents. Zvērinātu revidentu pieaicina Valde uz 1 (vienu) gadu rīkojot cenu aptauju. Zvērināta revidenta atzinums par attiecīgās partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams atskaitei Partijas Valdei, Kongresam un ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai.


6. Deputātu kandidātu izvirzīšanas kārtība

6.1. Kandidatūras Pašvaldības, Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanām ir tiesības izvirzīt jebkuram partijas biedram vai institūcijai.

6.2. Partijas Valde sagatavo Rīgas Domes, Saeimas un Eiropas parlamenta deputātu kandidātu sarakstus. Citu pašvaldību kandidātu sarakstus var sagatavot grupas, ja tādas ir organizētas vai Valdes locekļi un iesniegt Valdei apstiprināšanai.

6.3. Partijas Valde pieņem lēmumu par kandidātu sarakstu apstiprināšanu un iesniegšanu vēlēšanu komisijās.

7. Partijas finansu līdzekļi un to iegūšanas kārtība

7.1. Partijai ir sava manta un finansu līdzekļi, ko veido:

7.1.1. Statūtos noteiktā biedru nauda.

7.1.2. Fizisko personu dāvinājumi un ziedojumi.

7.1.3. Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības.

7.1.4. Citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav pretrunā ar Valsts likumdošanu.

7.2. Partijas finansu līdzekļi tiek izlietoti partijas mērķu sasniegšanai un realizēšanai.

8. Partijas pašlikvidācijas kārtība

8.1. Partiju  var likvidēt, ja  par to nolemj  Kongress  ar kvalificētu  (2/3) balsu vairākumu no klātesošo skaita.

8.2. Gadījumā, ja partijas biedru skaits ir mazāks par likumā noteikto, lēmumu par partijas darbības izbeigšanu pieņem Valde.

8.3. Partijai pašlikvidējoties, par tās mantu un naudas līdzekļu turpmāko piederību lemj partijas Valde.

9. Grozījumu izdarīšana statūtos.

9.1. Grozījumus Partijas statūtos izdara partijas Kongress. Tiesības ierosināt statūtu grozījumus ir valdei.

 

Partijas statūti apstiprināti partijas Kongresā 2010.gada 03.jūlijā

 

 

Partijas "Daugava - Latvijai" pilnvarotās  personas:

 

Bils Strupulis (p.k. 190562-13057)     __________________________________

 

Andrējs Krūmiņš (p.k 140153-11803)  __________________________________

 

Igors Boldāns (p.k. 170980-11956)      __________________________________

 

 

Komentāri (6)  |  2011-06-05 10:36  |  Skatīts: 3808x         Ieteikt draugiem       TweetMe
Imants* - 2011-07-01 23:06
Par statūtu pp.4.4 grozījums

Tiek piedāvāta šāda izmaiņa – svītrot vārdus „Valdes lēmums ir galīgs” un pievienot vārdus „Valdes lēmumu var pārsūdzēt kongresā.”

Šai piedāvātai izmaiņai ir gara vēsture.
Šogad šo diskusiju ierosinājis ir partijas biedrs Mārtiņš Draudiņš. Jo aizskartas ir viņa un viņa sirdsdrauga Valērija Štamera intereses. Jo tieši par statūtu pārkāpšanu un atklātu darbošanos pretēji partijas interesēm Štamers tika izslēgts no partijas.
Diskusija par šīs normas nomaiņu sākās jau pirms pieciem gadiem. Tajā laikā M.Draudiņš šādas normas pastāvēšanu, būdams partijas priekšsēdētājs , aizstāvēja tieši kā ļoti nepieciešamu, lai ja viņš nolems šādu nepieciešamību, jebkuru partijas biedru varētu izslēgt uz neatgriešanos.
Šādas statūtu izmaiņas ir jāveic ievērojot partijas vajadzības un demokrātijas normas. Tāpēc uzskatu par nekrietnu divkosību šādu rīcību, mainot partijas statūtu normas atkarībā no personīgām simpātijām. Uzskatu, ka šāda divkosība partiju var tikai graut, jo nav vienotu partijas normu visiem partijas biedriem. Ļoti uzskatami tas bija redzams tanī pat valdes sēdē, kad izslēdza V.Štameru par apzinātiem statūtu pārkāpumiem. Jo M.Draudiņš piedāvāja dažas minūtes pirms tam izslēgt no partijas citu partijas biedru, kurš saskaņā ar statūtiem un iepriekšējiem kongresa lēmumiem, pauda atklāti valdes sēdē savu viedokli, kurš nesakrita ar M.Draudiņa viedokli.

Atbalstot principā šīs normas izmaiņu, atgādinu to, ka normu izmaiņām statūtos nav atpakaļejoša spēka.
Valērija Štamera gadījumā viņam, ja vēlās atgriezties partijā, ir jāraksta jauns iesniegums par iestāšanos. Ne viss par valdes lēmuma atcelšanu. Un vienlaicīgi būtu ļoti vēlams no viņa uzzināt kur palikušas un ko viņš izdarījis ar tām naudām, kuras vēlēšanu periodā viņš vāca no jaunajiem partijas biedriem, kuri viņa mudināti iestājās partijā tajā periodā. Jo piespiedu akciju pirkšana, no ARHAs vai JZC, no juridiskā viedokļa tomēr nevar tikt uzskatīta par partijas biedru naudas iemaksu, kā to skaidroja viņš. Drīzāk UR un citas valsts institūcijas to var izvērtēt kā krāpniecību.

Atceroties Mārtiņa Draudiņa teikto sakarā ar Normunda Lakuča naudas došanas solīšanu - „nauda nesmird” (citāts no Vespasiāna) , varu tikai atkārtoti nocitēt Veidenbaumu – „Nauda jau nesmird, smirdi tu pats.”, un tieši tas būtu jāatceras katram, vadot partiju un pieņemot kādus solījumus par naudas došanu.

Imants Burvis


imants* - 2011-07-01 23:07

Iepriekšējā partijas kongresa sēdes noslēgumā partijas biedrs M.Draudiņš sniedza melīgu informāciju par mani. Šādu informāciju viņš sniedza gļēvi, aizmuguriski, man klāt neesot. Tas man dod tiesības daudz atklātāk izteikt viedokli par paša M.Draudiņa darba stilu un tā rezultātiem. Strādājot valdē, gan kā partijas ierindas biedrs, gan kā valdes loceklis, es mēģināju šo stilu labot. Jo uzskatīju, ka tas ir neprasmīgās darbības izsauktās kļūdu sērijas pamats. Muļķība, stulbums – nosauciet kā gribat. Jebkurā gadījumā, uzskatu, ka tā bija M.Draudiņa apzināta darbība, kura liedza partijai iespēju attīstīties.
Šo stilu es uzskatu par sīku un neveiksmīgu blēžu, gļēvu apmelotāju un krāpnieku stilu. Šo gļēvulību raksturo kaut vai M.Draudiņa 2010.21.05. iesniegums par aiziešanu no partijas „... līdz normalizēsies situācija...” . Jo, kad viss būs kārtībā ,– tad atgriezīsies...
Tas iespējams arī ir iemesls tam, kāpēc viss, ko partijas vārdā ir darījis M.Draudiņš, ir beidzies ar čiku no lietderības viedokļa un ar problēmām partijas biedru risināšanai.
Svaigākais piemērs.
Šā gada 16.06. valdes sēdē, mēģinot risināt jautājumu par partijas parādiem, Mārtiņam Draudiņam vairāk kārt tika uzdots viens jautājums:
„Vai ir veiktas vēl kādas darbības – parakstīts, apsolīts, paziņots vai runāts telefoniski -, partijas vārdā, kuras varētu partijai uzlikt kādas materiālas, morālas vai cita veida saistības, par kurām partijas valde vēl nezina?” Mārtiņa Draudiņa atbilde bija „Nē.”
Izrādās, ka tomēr ir. Un nopietnā līmenī.
Mārtiņš Draudiņš, ja var ticēt informācijai no valsts prezidenta kancelejā ienākušo zvanu reģistrācijas, ir zvanījis uz valsts prezidenta kanceleju, lai pateiktu, ka tur iesniegtās un pagājušā kongresa sēdē pieņemtās partijas kongresa rezolūcijas nav spēkā, jo viņš, kā partijas priekšsēdētājs tās neatbalsta.
Šādu darbību, M.Draudiņa atbildes kontekstā valdei 16.06., var izvērtēt tikai kā melus un necieņu pret partiju un tās biedriem, pret partijas kongresu. Un arī kā rīcību pretēji partijas kongresa lēmumam.
Interesants jau arī fakts, kad ierindas partijas biedrs pašpasludinās par partijas priekšsēdētāju, liek attiecīgās šiltes uz durvīm svešos ofisos, kuras no juridiskā viedokļa tagad var tikt izvērtētas kā partijas ofisa atrašanos svešās telpās, ar visām no tā izrietošo sankciju iespējām...
Tas gan vairāk liecina par cilvēka psihisko stāvokli, iespējams vecuma iespaidā..., bet...
Šādas darbības var atkal partijai sagādāt problēmas ar KNAB. Šādas problēmas, ko radīja M.Draudiņa iepriekšējā partijas vadības stils, līdz šim risinājās tikai vienā veidā –tiesa, tiesas izpildītājs, soda naudas utt. Šī darba stila rezultātus saņēma risināšanai Bils Strupulis. Pārmetumus, kurus šobrīd varētu raidīt viņam, partija droši var pāratdresēt M.Draudiņam un V.Štameram, jo pat iesniedzot iesniegumu par aiziešanu no partijas, M.Draudiņš parakstīja saistības partijas vārdā un akceptēja V.Štamera vienpersonīgi pieņemtos lēmumus bez valdes ziņas. Ar kādām sekām tas vēl beigsies, prognozēt grūti.
Ņemot vērā, kā pēc tam viss tas tiek kārtots no partijas biedru un ziedojumu naudām, to var izvērtēt arī kā, apzinātu vai nē, partijas biedru apzagšanu savu (M.Draudiņa) nepiepildīto ambīciju apmierināšanai.
Šāda darbība, kuru uzskatu par partijas biedru apzagšanu, notiek M.Draudiņam uzņemoties partijas vārdā saistības un parakstot dokumentus, par kuriem valde nezin un kuri nenonāk līdz partijas grāmatvedībai.
Protams, ja M.Draudiņš būtu godavīrs un veiktās darbības atzītu kā savas saprašanas kļūdas, tad viņš par šīm kļūdām samaksātu no sava maka, neuzkraujot to partijas biedriem. Šajā gadījumā nevarētu domāt par zagšanu, bet tikai par saimnieciskā darba neprasmi. Bet, cik saprotu, M.Draudiņš to darīt netaisās. Jo viņa aicinājums parasti ir valdes locekļiem samest pa pāris simtiem latu...
Protams, ja partijas biedri nolems kongresā vai valdē, tad pastāv reāla iespēja partijai griezties tiesā ar regresa prasību tieši pret M.Draudiņu. Bet tas jau atkarīgs tikai no partijas biedru lēmuma.


Imants Burvis


imants* - 2011-07-02 21:33
---Artur sveicināts.
Ja vari paskaidro tēvam, ka tik sparīgi paziņojot kongresā to, ka Burvis pieprasījis no Štamera naudu, viņš sevi ir nostādījis visai divdomīgā situācijā.
Ja es pareizi saprotu - tavs tēvs ir akcionārs pie Štamera.
Štamers iekasējot no daudziem deputātu kandidātiem iestājmaksas un biedru maksas partijai, tās ir izmantojis kā maksas par savām akcijām. Un to zina daudzi. Partijā šī nauda nenonāca.No kriminālkodeksa viedokļa tā ir krāpniecība.- tavs tēvs šdien šo situāciju praktiski centās piesegt ar paziņojumiem par mani. Bet tā kā viņš pats ir alcionārs, viņš ir tieši ieinteresēts kā labuma guvējs no šādas nelikumīgas darbības. Kā līdzdalībnieks laikam sedz Štamera nelikumīgās darbības?
Tāpēc domāju ka tieši tava tēva interesēs ir šajā krāpnieciskājā akciju sabiedrībā šo informāciju pilnībā uzzināt un sniegt partijas valdei. Ne apsūdzēt mani naudas pieprasīšanā no Štamera. Ja tavs tēvs nesaprot ka Štamers to padara par līdzatbildīgu, tad to ir vērts viņam iestāstīt.
Jp partijas finanses nav un nedrīkst būt Štamera kases finanses.
Cieņā un līdzjūtībā.



imants* - 2011-07-02 21:35
Visiem cienījamiem partijas biedriem.



Apsveicu Jūs ar partijas atgriešanos pie savām saknēm un partijas nosaukuma maiņu.

Ar šodienas kongresa sēdes lēmumu partijas nosaukums ir – „Tēvzemes mantojums”.

Varam apsveikt Māri Mežapuķi ar ievēlēšanu partijas priekšsēdētāja amatā.

Neliels sarūgtinājums sakarā ar Bila Strupuļa pieteiktās demisiju no partijas priekšsēža amata un tās apstiprināšanu kongresā. Un neizpratne par to, ka Mārtiņš Draudiņš, nespēdams partijas valdē argumentēt partijas labumu no savas velmes atgiezties partijas priekšsēža postenī, bija spiests ķerties pie sīku blēžu paņēmieniem.Ko neprasmīgi veicot un muļķīgi manipulējot ar uzaicinātajiem uz kongresu, tā arī netika kārotajā krēslā. Varbūt bija vērts palikt cienījamam cilvēkam, ne neveiksmīgam blēdim un šmugulētājam

Diemžēl partija ir palikusi bez priekšsēža... Un tā pienākumus saskaņā ar statūtiem un likumu nāksies pildīt partijas priekšsēdētāja vietniekam Kārlim Krūmiņam. Novēlu stipru veselību, nervus un izturību.



Cieņā



imants* - 2011-07-03 07:39
Jāatzīmē ka iespējams M.Draudiņš rīkojās peč šī scenārija, tikai bazar ņesostojalsja...
Partijas dibināšana būs jāapliecina zvērinātam notāram

Publicēta: 09:52 10.03.2011.

Rīga, 10.marts, LETA. Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Politisko partiju likumā, kas paredz, ka partijas dibinātāju sapulces norisi apliecina zvērināts notārs.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka turpmāk partijas dibinātāju sēdes protokolu rakstīs zvērināts notārs, tajā norādot dibinātāju skaitu un visu nepieciešamo informāciju par dibinātājiem, kā arī lēmumu par partijas dibināšanu un citus sapulcē pieņemtos lēmumus. Sēdes protokols būs jāparaksta ne tikai sapulces priekšsēdētājam, bet arī notāram.

Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu situāciju, ka partijas dibināšanas sapulcē piedalās nepietiekams dibinātāju skaits, kā arī personas, kas nevar būt par dibinātājiem. Praksē nereti sastopami gadījumi, kad pēc dibināšanas sapulces tiek meklēti iztrūkstošie pilngadīgie pilsoņi, kuri sapulcē nav piedalījušies, bet kuru paraksti nepieciešami, lai varētu reģistrēt partiju. To izmanto ekstrēmi un radikāli tendētas personas, kas savu mērķu sasniegšanai dibina gan biedrības, gan politiskās partijas, uzskata grozījumu autori.

Tāpat likumprojekts paredz pastiprināt partiju kontroles mehānismu, nosakot, ka visām politiskajām partijām Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz partiju biedru reģistrs. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos par partijas atbilstību likuma prasībām. Patlaban jāinformē tikai par kopējo partijas biedru skaitu un pilsonību. Vairākos gadījumos personas, kuras nevar nodibināt savu partiju, atrod jau reģistrētu partiju, kas reālu darbību neveic, un, vienojoties ar esošajiem partijas vadītājiem, iestājas tajā un pārņem partijas vadību, liecina Drošības policijas informācija.

Emīlija Kozule LETA

10.03.2011

Copyright © LETA





lauku vecis* - 2011-07-07 14:40
Jā tādus emisārus dažās mazajās partijās ir iesūtījušas lielās pie varas esošās


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ