"Kāpēc Latvijai vajadzīgs šis projekts"


Fragmenti no Ekonomikas ministrijas sagatavotā projekta

Projekts

  ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS  JAUNU  BĀZES JAUDU
IEVIEŠANAS  VARIANTI


Koncepcija  

 

Rīga, 2007

1.1. Elektroenerģijas patēriņa prognoze

Latvijas ekonomikas attīstības straujie tempi, kas ir noteikuši arī samērā augstu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu pēdējos 5 gados (vidēji 4.0%, bet 2006.gadā 7 %.) norāda uz korelāciju starp ekonomikas attīstību un elektroenerģijas patēriņu. Tas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka prognozētie iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi ietekmēs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu arī turpmāk. Apkopojot un analizējot dažādos pētījumos un dokumentos uzrādītās elektroenerģijas pieprasījuma prognozes un balstoties uz izstrādātiem Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijiem.

 

 

 

2.      Problēmas risinājums

Bāzes slodzes deficīta segšanai ir iespējams izmantot arī pieejamās importa jaudas mūsu kaimiņvalstīs. Precīzu informāciju par pieejamām ražošanas jaudām kaimiņvalstīs var sniegt tikai Pārvades sistēmas operators, ja tā rīcībā ir informācija par noslēgtiem elektroenerģijas piegādes ilgtermiņa līgumiem starp lietotājiem un ražotājiem. Neskatoties uz to, analizējot pieejamo informāciju no dažādiem avotiem par kaimiņvalstu energosistēmas attīstības plāniem un pieejamām jaudām, var secināt, ja netiks rekonstruētas esošās un uzceltas jaunas elektrostacijas, Baltijas valstu reģions pēc 2015. gada varētu sākt izjust elektrisko jaudu trūkumu. Latvijai tas varētu ierobežot importa iespējas, kas izsauktu cenu palielināšanos, bet sliktākajā gadījumā nepieciešamību ierobežot patēriņu. Galvenais iemesls jaudu samazinājumam ir Baltijas nozīmīgāko elektrostaciju iekārtu nolietojums vai priekšlaicīga to slēgšana.

PSO ikgadējais sistēmas novērtējuma ziņojums nesniedz skaidru un pārliecinošu secinājumus par iespējamo jaudu deficītu Latvijā līdz 2016. gadam. Ziņojums ļauj secināt, ka jaudu deficīts var parādīties, ja A/S Latvenergo neīsteno TEC-2 otra jauna kombinētā gāzes cikla (400 MW) celtniecību.

Tomēr analizējot prognozēto patēriņa slodzes un nodrošinājuma grafiku 2015. gadam un minētos argumentus par kaimiņvalstu energosistēmas attīstības tendencēm, var secināt, ka Latvijas energosistēmai bāzes slodzes nodrošināšanai un apgādes drošības paaugstināšanai ir nepieciešams jaunu jaudu ģenerējošu staciju celtniecība un to palaišana līdz 2015. gadam.

Izvēloties būvēt jaunu bāzes slodzes staciju, tās jaudas noteikšanā jāņem vērā ne tikai prognozētais deficīta apjoms 2015. gadā (200 - 300 MW), bet arī patēriņa slodžu pieaugums līdz 2020. gadam un jaudu deficīts aptuveni līdz 400 MW.

 

3.      Problēmas risinājuma varianti – Teorētiski iespējamo bāzes jaudu elektrostaciju variantu definēšana un tehniskais raksturojums

Lai nosegtu iztrūkstošo bāzes jaudas deficītu 300-400 MW, teorētiski iespējamie elektrostaciju varianti ir šādi:

       dabasgāzi izmantojoša elektrostacija (izmantojamā tehnoloģija - gāzes turbīnas kombinētais cikls - GTCC);

       sašķidrināto dabas gāzi (LNG) izmantojoša elektrostacija (izmantojamā tehnoloģija - gāzes turbīnas kombinētais cikls - GTCC). Bez sadedzināšanas tehnoloģijas, LNG izmantošanai nepieciešama atbilstoša transportēšanas un regazifikācijas infrastruktūra;

     cieto kurināmo (akmeņogles, kūdru, biomasu vai iepriekšminēto kurināmo maisījumu) izmantojoša elektrostacija (izmantojamās tehnoloģijas: pulverizētā sadedzināšana (PC), sadedzināšana verdošajā slānī (FBC) vai kombinētā cikla tehnoloģija ar cietā kurināmā gazifikāciju);

      atomelektrostacija (izmantojamās tehnoloģijas: III un III+ paaudzes modernizēts verdošā ūdens reaktors (ABWR), modernizēts spiediena ūdens reaktors (APWR));

       hidroelektrostacija (izmantojamās tehnoloģijas: Kaplan, Francis, Banki tipa turbīnas, kuras izmantojamas atkarībā no krituma augstuma un ūdens caurteces);

     VES (izmantojamās tehnoloģijas: horizontālās ass turbīnas, kuras var izvietot uz sauszemes un jūrā).

Analizējot teorētiski iespējamo bāzes jaudas elektrostacijas variantu tehniskās iespējas (jaudas diapazonus, efektivitāti, kurināmā izmantošanas elastību, nepieciešamo būvniecības laiku u.c.), var secināt, ka:

       no tehnoloģiskā viedokļa nepastāv būtiski šķēršļi neviena veida elektrostacijas būvniecībā, ir tikai atsevišķi jaudu ierobežojumi:

·              atsevišķa kombinētā cikla stacijas bloka jauda nav lielāka par 400 MW. Ja nepieciešama lielāka jauda, tad elektrostaciju veido no vairākiem blokiem, iegūstot kopējo jaudu 800, 1200 MW un vairāk,

·              AES bloka mazākā uzstādītā jauda ir 600 MW,

·              kūdras elektrostaciju optimālā uzstādītā jauda ir līdz 100-150 MW,

·              biomasas elektrostaciju optimālā uzstādītā jauda ir līdz 50 MW,

·              atsevišķa vēja ģeneratora uzstādītā jauda ir 1-3 MW. Lielākas jaudas iegūšanai veido „vēja ģeneratoru parkus”.

    Augstāku kurināmā izmantošanas efektivitāti (vidēji 55%) iespējams panākt, izmantojot dabas gāzi. Cietā kurināmā elektrostaciju efektivitāte vidēji ir 40-42%;

       attiecībā uz cietā kurināmā izmantošanu, elastīgāka ir verdošā slāņa tehnoloģija, kurai ir ievērojami zemākas prasības pret kurināmā kvalitāti, kā arī tā dod iespēju izmantot dažādus kurināmā veidus, tai skaitā tādu atjaunojamo kurināmo kā biomasu, vietējo kurināmo kūdru un atkritumus;

©         no būvniecības ilguma viedokļa visizdevīgākā ir dabas gāzes kombinētā cikla tehnoloģija, kuru iespējams realizēt 2-3 gadu laikā. Cietā kurināmā elektrostacijas celtniecībai nepieciešams 4-5 gadus ilgs laika posms, bet atomelektrostacijas būvniecība ilgst 7-8 vai vairāk gadus no celtniecības uzsākšanas brīža;

    hidroelektrostacijas var tikt darbinātas kā bāzes jaudas elektrostacijas tikai tad, ja tiek nodrošināta ūdens vienmērīga pieplūde gada griezumā;

©         ja vēja elektrostaciju izmanto kā bāzes slodzes staciju, tad, lai nodrošinātu tādu pašu sistēmas drošību kā ar fosilā kurināmā bāzes slodzes stacijām un sasniegtu tādu pašu enerģijas ražošanas apjomu, būtu nepieciešama apmēram trīs reizes lielāka uzstādītā jauda. Vēja elektrostacijas var uzskatīt par bāzes slodzes staciju tikai tādā gadījumā, ja vēja ģeneratoru parkiem ir lielas jaudas (virs 1000 MW) un tie atrodas ļoti izkliedētā teritorijā (miljoni m2) ar dažādu vēja stiprumu un virzienu. Ja vēja enerģijas ģeneratori ir izvietoti izklaidus, tad rezerves (back-up) jaudām ir jābūt apmēram 30% no uzstādītās jaudas. Turpretim, ja vēja ģeneratori ir izvietoti vienā reģionā, tad rezerves jaudām ir jābūt apmēram 50% no uzstādītās jaudas.

 

Secinājums:

Līdz 2020 gadam jāpalielina eletroenerģijas ražošana pret šodienu par 6000GWh gadā. Tas ir gandrīz dubultot pret 2003 gada patēriņa līmeni.

 

Tabula 4.4. Teorētisko variantu salīdzinājums

<

 

Jaudu atbilstība

Būvniecības laiks

Kapitāl-ieguldījumi

Kurināmā riski

Energo-apgādes drošums

Atjaunojamo energoresursu izmantošana

Kopā

Dabas gāze

3

3

3

1

1

1

12

LNG

3

1

1

2

3

1

11

Ogles

3

2

2

3

3

1

14

Biomasa

2

2

2

Komentāri (0)  |  2010-08-08 10:50  |  Skatīts: 2483x         Ieteikt draugiem       TweetMe
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ