Kāpēc atbalstu projektu Daugava Latvijai?


Deputātu kandidāts - Imants Burvis
Dažas atbildes uz dažiem jautājumiem.

1. Kāpēc atbalstu projektu Daugava Latvijai?

Kad atjaunojām Latvijas neatkarību daudzie konsultanti no rietumiem uzreiz skaidroja : pasaules globālais tirgus ir samēra mazs. Tikai atrodot savu nišu tajā, valsts un tauta var izdzīvot un attīstīties. Tieši tāpēc, ka šis projekts dod iespēju Latvijas stratēģiskai iespējai izveidot šādu savu nišu pasaules tirgū, viņš ir jāizmanto. Jāizmanto jebkurš liels , globāls projekts. Jebkurš projekts kurs piesaista investīcijas no ES un DAĀ, no ārpus Latvijas esošiem finanšu avotiem uz Latviju. Tās ir iespējas veidot un uzturēt darba vietas Latvijā daudzu desmitu gadu laikā. Šādi nodrošinot pilsoņu nodarbinātību un valsts budžeta papildināšanu ar nodokļiem.

Šodien ierastā prakse tērēt visādu ES fondu līdzekļus iet uz beigām. Arī ES dotās naudas apjoms darba vietu samazināšanai Latvijā , iet uz beigām. Iesāktā jauna tendence – aizņemties vēl un vēl... Šāda prakse ir bīstama valsts neatkarībai un tautas pastāvēšanai.

Jau gadu desmitus ES strādā ar „ Ziemeļu dimensijas” koncepciju. Būtībā tā ir Ziemeļeiropas reģionālas attīstības politikas izstrāde. Latvijai ir jābūt savai vietai, savai nišai. Nne ārzemju banku atļautai lomai. Diemžēl citu šāda mēroga projektu nav, būtu atbalstījis arī tos. Šis projekts konkurē ar Krievijas dzelzceļu, ar autopārvadātāju kompānijām, tāpēc pilnīgi izprotama šo struktūru veidotā projekta apturēšanas kampaņa. Taču projekta liktenis ir atkarīgs no objektīvas ES un ražotājreģionu vajadzības.

2. Kāds ir Latvijas ieguvums no projekta Daugava Latvijai?

Tiek pārdots pakalpojums, kuru nevar piedāvāt neviens cits – preču piegāde vislētākā veidā pie paša ES sliekšņa no ražojošajiem reģioniem DienvidAustruĀžijas. Latvijai šo nišu atņemt vairs nevarēs, jo pārvietot Daugavu nav iespējams. Veidojot kuģojamo Daugavu papildus tiek paaugstināta Latvijas energoneatkarība. Šodien bieži piesauc jaunā kabeļa projektu, starp Baltijas un Skandināvijas valstīm kā energoneatkarības nodrošinātāju. Nē. Tā būs iespēja izvēlēties atkarības virzienu, ne neatkarība. Tieši savu energoražojošo iespēja palielināšana veicina šo neatkarību. Tiek veicināta ekonomiska sadarbība starp Latviju un kaimiņiem – Ukrainu, Baltkrieviju, Krieviju un Skandināvijas un Centrāleiropas valstīm. Tiek ierobežots Krievijas dzelzceļa monopolstāvoklis attiecībā pret Latviju.

 

3. Kāpēc partija faktiski kļuva par viena projekta partiju?

Tas nav pirmais gadījums Latvijas vēsturē. Kad Latvijas pastāvēšanai un tautas izdzīvošanas stūrakmenis bija zemes reforma, Kārlis Ulmanis veidoja ZZS, pēc būtības arī viena projekta partiju. Šodienas pasaules globālā tirgus apstākļos arī aktuāls ir kļuvis jautājums par Latvijas valsts un tautas pastāvēšanas iespējām. Lai nodrošinātu latviešu nācijas izdzīvošanu, ir nepieciešama visas Latvijas tautas, Latvijas pilsoņu kopuma konsolidācija. Tas iespējams tikai veidojot lielu kopēju mērķi visai valstij. Valdībai ir jānodrošina darba vietu veidošanās valstī un medicīnisko pakalpojumu pieejamība tautai. Lai paveiktu šādu darbu, ir vērts kļūt par viena liela projekta partiju. Pie tam tas neizslēdz iespēju paradoties kādam citam līdzvērtīgam projektam, attīstīt arī to. Svarīgi ir lai šādi lieli projekti neaiziet Latvijai garām.

 

4. Ko šāds projekts var tieši dot Latvija, Latgalei, Zemgalei un Vidzemei?

Jau tas, ka tiek nodrošināta Latvijas ģeopolitiskā nozīme ilgam nākotnes periodam, nostiprinot Latvijas pozīcijas ES un pasaules tirgū, ir liels ieguvums. Pastiprinot energoneatkarību no ārējiem energotirgotājiem, mēs atvieglojam dzīvi pašmāju ražotājiem. Tāds liels projekts, kā kuģojama Daugava, neapšaubāmi ražos darba vietas gan celtniekiem ( HESi, aizsprosti, slūžas, kravu termināli, dambji, utt), gan ar upju kuģošanu saistītajiem ( kuģu apkalpošana un remonts, kravu pārkraušanas darbi, visu celtņu apkalpošana, utt), gan dos iespējas ilgtermiņā nodrošināt ar darbu Rīgas ostu un pilsētu.

Nedrīkst aizmirst multiplikāro efektu. Katras liels projekts jau uzsākšanas stadijā pievelk darba vietas paša projekta apkalpošanā.

Tādi infrastruktūras objekti kā Krustpils, Daugavpils un Krāslavas spēkstacijas jau celtniecības laikā pozitīvi ietekmēs kravu un cilvēku apgrozību reģionā. Liels projekts jau ietekmē visa reģiona ekonomisko (lauksaimniecība, rūpniecības, transporta, tūrisma, enerģētikas, tirdzniecības, servisa) sfēru. Kas savukārt neizbēgami labvēlīgi attīsta visu sociālo (nodarbinātība, demogrāfija, izglītība, veselības aizsardzība) sfēru.

Jā, nedrīkst bez kontroles atstāt ekoloģisko un kultūrvēsturisko situāciju. Jānodrošina augu, kukaiņu, zivju, putnu un zvēru aizsardzību. Ir jāveic izpēte un jādod izvērtējums iespējamajām izmaiņām gaisa, ūdens un augsnes piesārņotībā. Jāizvērtē situācijas pavasaru plūdu ietekmē. Jānodrošina kultūrvēsturisko objektu saglabāšana. Tas ir atkarīgs no finanšu ieguldījuma un savukārt veido darba vietas.

Jārada labvēlīgas izmaiņas. Tāpēc ir mazsaprotama Vides ministrijas nostāja atsakoties no izpētes. Kas jau robežojas ar kādu personīgo interešu aizstāvību, izsauc aizdomas par interešu konfliktu...

 

Imants Burvis LR pilsonis

Komentāri (3)  |  2010-08-13 01:05  |  Skatīts: 20644x         Ieteikt draugiem       TweetMe
Daugavas laivinieka dēls* - 2010-08-15 22:41
Mans tēvs un vectēvs laida no Baltkrievijas uz Rīgu plostus.Atbalstu ar abām rokām.Mums būs darbs un maize tepat Latvijā.

Elīna* - 2010-08-24 21:14
Vai VDK aģents Zagorskis arī palīdzēs plostot pa Latvijas likteņupi - Daugavu????

Jānis Dzelzkalējs* - 2010-09-09 11:00
Arī es kā lauksaimnieks pilnīgi piekrītu rakstā pateiktajam. Papildus tam varu teikt ka arī lauksaimnieki no tā tikai iegūs jo:
-rodoties darbavietām palielināsies tautas ienākumi un līdz ar to arī nauda kvalitatīvas vietējās pārtikas pirkšanai;
-samazināsies pavasaru plūdu apdraudējums saimniecībām, kas līdz šim no tā cieta;
-tiks saražota papildus elektroenerģija radot neatkarību no ārvalstīm;
-atjaunosies zivju ceļi uz vēsturiskajām nārsta vietām.


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ