Arābu pasaule burbuļo. Burbuļo mēģinājumos ieviest demokrātiju amerikāņu izpratnē. Kas vienlaicīgi rada dažus lokālus karus-kariņus, nekā materiāla neradošās makulatūras notērēšanu militārās tehnikas iepirkšanai, paver iespējas Rietumiem lētāk piekļūt pie Austrumu naftas un, kā blakus efekts, nelielu bezdarba samazinājumu ASV. Vai tas būtu sākums izejai no pasaules ekonomiskās krīzes? Diez vai, jo krīzes cēloņi jau nav likvidēti. Un tieši uz šo krīzi, tās sekām kā uz iemeslu, atsaucas Latvijas saimniekot nespējīgie pārvaldnieki. „Kā var nesolīt” politiķi... Latvijā tam visam pāri – sabiedrības vispārējā krīze. Kuras sekas ir Latvijas depopulācijas procesa aizsākšanās. Šobrīd notiek tautas skaitīšana. Cik precīzs būs rezultāts brīdī kad atvērtais darba tirgus Vācijā un Austrijā sāks uzsūkt Latvijas valdībai „liekos” cilvēkus? Lieki tie ir vienkārša iemesla pēc – Latvijas valdība nestrādā Latvijas tautai, bet abstraktam jēdzienam – valsts administratīvā pārvalde. Tieši tas izsauc nepieciešamību pēc uzpūstajām štata vietām ierēdņu armijas rindās, nepieciešamību ņemt kredītus šīs armijas uzturēšanai un meklēt kam ko atņemt „svētās govs”- konsolidācijas vārdā. Vēsturē jebkuras valsts attīstība, tieši ekonomiskā attīstība balstījās uz jaunu resursu piesaisti. Gan finansiālo, gan cilvēkresursu. Latvija jau kopš neatkarības atjaunošanas pati „izsūknē” no sevis un viegli atdod šos resursus uz Rietumiem. Glābjot Zviedrijas pensijas fondus un dažus Latvijas oligarhiņus tiek iztukšoti valsts un sociālais budžeti. Lai atvieglotu iziešanu no ekonomiskās krīzes un attīstību ārzemju ražotājiem, tiek celti nodokļi iekšzemes ražotājiem. Vēl aizvien spēkā 1989. gadā Ivara Godmaņa teiktais – „Nav valdības uzdevums veidot darba vietas valstī.” Teiciens, kurš jebkuras citas valsts premjerministram liktu zaudēt savu posteni. Un tāpēc paliek vienīgais, ar ko var nodarboties ārzemju banku ieceltais Latvijas valsts administratīvais pārvaldnieks, - atņemt Latvijas pilsoņiem tos uzkrājumus, kurus tie tomēr ir izveidojuši pretēji valdības ekonomiskai politikai. Tagad tiek meklēti jauni atņemšanas avoti. Šai ziņā precīzu formulējumu devis ekonomists U.Osis – boļševisms. Ņemot vērā, ka atskaitījumi sociālajā budžetā ir uzkrājums no nopelnītā, kuru pensionāri uzticēja valstij pārvaldīt, bet ne nodokļi, no kuriem valsts „atmet” pensionāriem aiz savas labsirdības, tad patiešām personīgā īpašuma atņemšana ir raksturīga komunisma cēlājiem, ne demokrātijas un brīvā tirgus veidotājiem. Bet ja jau atņemšana, tad līdz galam. Tad jau jāatņem arī viss prihvatizētais valsts īpašums, nacionalizējot to. Ņemot vērā, ka daudzi savu kabatu sildījuši veikli apejot nodokļu nomaksāšanu zemes spekulāciju darbībā, uzskrūvējot kadastrālās vērtības un „piepūšot” to ekonomiskā brīnuma burbuli... Tas gan nepatiktu tādiem brīvā tirgus aizstāvjiem kā Rungainis, kuriem liekas, ka solidaritātes vārdā vieglāk aplaupīt pensionārus... Cita lieta, ka arī tas maz līdzēs. Jo aplaupot pensionārus kārtējo reizi, nākošgad šīs problēmas atkārtosies vēl asākā formā. Sociālais budžets bankrotējot... Vai ministru prezidents ir arī ierosinājis prokuratūrā kriminālprocesu par ļaunprātīgā bankrota organizēšanu? Jo šī procesa veidošanā un vadīšanā ir konkrēti uzvārdi – ministru prezidenti, finansu un sociālie ministri Saeimas deputāti... Jo sociālais budžets nebankrotē pats, kāds taču to izsaimniekoja. Un nav dzirdēts, ka kāds ministrs vadot šo procesu pats būtu izputējis. Tieši otrādi, visi tie ir kļuvuši krietni turīgāki. Tad jāuztver to kā ļaunprātīgu rīcību sabiedriskā īpašuma izsaimniekošanā personīgā labuma gūšanai. Un nedrīkst sociālā budžeta izsaimniekošanu uzskatīt par kļūdainu lēmumu rezultātu. Tika grozīti likumi, lai radītu iespēju izsaimniekot sociālo budžetu. Zēni un meitenes apzināti pieņēma šos lēmumus ejot uz pilnīgi noteiktu mērķi, kuru arī panāca. Ojārs Kehris, piemēram, uzskata, ka pensijas vispār jāmaksā tikai ārstiem, skolotājiem un policistiem. Var jau arī tā, tikai kāpēc pārējiem ir jāmaksā šie uzkrājumi sociālajā budžetā? Viņa uzskats, ka tā, kā bija PSRS laikos vairs nebūšot, ir principā pareizs. Jo toreiz netika veikti uzkrājumi, tika vākti nodokļi, kurus ieguldīja tautsaimniecības attīstībā. Nodrošinot visiem apmēram vienādas pensijas izdzīvošanai. Kas no tā sanāca, mēs redzam. Bet par šādu pensiju sistēmu valsts nesa savu atbildību sabiedrības priekšā. Tiesa tai būtībā arī citas izvēles nebija. Šodienas pensiju sistēma nav sociālisma mantojums, bet brīvā tirgus aizstāvju darba rezultāts. Starp kuriem lielu lomu spēlēja arī pats O.Kehris. Arī viens no tiem, kurš kļuvis par miljonāru laikā periodā, kad tika noplicināti Latvijas resursi. Taču veiksmīgos prihvatizātorus un ierēdņus aizskart nedrīkst. Jo tad jau darbs Satversmes Tiesai – tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un šiem, atšķirībā no pensionāriem, naudas advokātiem pietiks. Un tad jau V.Dombrovska teiktais: „Tiesiskās paļāvības veidā mēs varētu tikai bankrotēt. Krīzes situācijā ir jāspēj pieņemt lēmumus.” attiecas tikai uz pensionāriem. Jo tiem aizstāvēt savas tiesības un savu īpašumu kļūst aizvien grūtāk. Tomēr vecums, veselības un spēka trūkums... Pret ierēdņiem, kuru uzturēšanas vajadzībai arī tiek ņemti SVF aizņēmumi, ministru prezidents muti neatvērs. Kaut arī šo ierēdņu darba rezultāts ir šie noplicinātie sociālais budžets, izsaimniekotie Latvijas resursi, izzagtie ES fondu līdzekļi un notrallinātie kredīti. Pret ļoti veiksmīgajiem valsts īpašumu šodienas īpašniekiem –arī nē, kritikai muti nevērs. Kaut ar šis īpašums ir šo pašu pensionāru darba rezultāts... Arābu pasaule burbuļo. Latvijā pagaidām no tā nebīstas, jo burbuļot spējīgie ir izdzīti ekonomiskā emigrācijā. Palikušie spēj šķēpus lauzt tikai ap valodas jautājumiem, pat nedomājot cik drīzumā paliks to, kuriem latviešu valoda ir dzimtā. Laiku pa laikam izskan no valdības puses priekšlikums apsvērt iespēju uzsākt katru gadu ievest nelielu darbaspēka daudzumu. Kādus nieka 15 000 - 25 000 ik gadu. Jo trūkstot... Interesanti vai šurp iebraukušie arābi šeit neuzsāks to burbuļošanas procesu, kuru diemžēl nav spējīgi uzsākt latvieši savā zemē? Pagaidām vēl savā. Imants Burvis LR pilsonis