Kā muļķus čakarē jeb

Melu VIENOJOŠAIS spēks un konsolidācija Vienotības izpratnē.

( par MK izstrādātajiem 2011.g. budžeta konsolidācijas pasākumiem)

        Mjā... Ar katru sasaukumu Latvijas parlamentārieši kļūst aizvien gudrāki un profesionālāki. Agrāk deputāti, kuri teorētiski pārstāv visai dažādus iedzīvotāju slāņus, stundām strīdējās par budžeta vai tā grozījumu pieņemšanu. Tagad tas notiek bez strīdiem, dažu minūšu laikā. Tas, protams, liecina tikai par augsto profesionalitāti un visu Saeimas frakciju vienotību konsolidācijas vārdā ap valdošo koalīciju... Laikam jau tomēr no vienas siles ēd... Pat žēl, ka pati Latvijas sabiedrība nav tik vienota, un tās trūcīgākā daļa tā i nesaprot, ka elites ienākumu un finanšu stabilitātes vārdā ir jāsolidarizējas un nav jāpievērš uzmanība tādiem sīkumiem, kā valdošās koalīcijas pirmsvēlēšanu meli. Tādi sīkumi... Nu padomāt  -  pretēji saviem priekšvēlēšanu solījumiem, lielāko daļu budžeta līdzekļu ietaupījuma valdība plāno panākt nevis uz izdevumu daļas samazināšanas rēķina, bet gan ar ieņēmumu daļas palielināšanu. Praksē gan  tas nozīmē līdzekļu iegūšanu uz nodokļu paaugstināšanas rēķina ( lielāko daļu, protams. no mazturīgajiem, aiz tā vienkāršā iemesla, ka pateicoties valdības pūlēm, to ir visvairāk). Protams, daudziem vēl atmiņā tas, ka pirms vēlēšanām tika solīts budžeta konsolidāciju par 2/3 panākt uz izdevumu taupības rēķina, un tikai 1/3 uz nodokļu pieauguma rēķina. Bet tieši šāda valdības un Saeimas nostāja liecina par pieaugošo parlamentāriešu profesionālismu pārvēršot gadiem iesakņojušos tradīciju turpināšanu kā budžeta veidošanā, tā arī politisko procesu izpratnē, kad pirms vēlēšanām sola vienu, bet pēc vēlēšanām, nonākot varas pozīcijās, dara pavisam ko citu, par principu.

Dabīgi, ka bez valsts iestāžu funkciju audita veikta budžeta izdevumu samazināšana valsts pārvaldei, nenodrošinās nekādas institucionālās pārmaiņas šajā jomā, nevedīs pie pārvaldes aparāta kapacitātes pieauguma. Tāpēc var runāt un nedarīt. Tas gan savukārt viennozīmīgi atsauksies uz valsts pārvaldes konkurētspēju, kas jau tā, Latvijai salīdzinot ar citām ES valstīm, ir viena no zemākajām, bet lai jau... Un jāsaprot, ka mehāniska, 88.8 milj. Ls izdevumu samazināšana valsts pārvaldei nepavisam nenozīmē administratīvo izdevumu samazināšanu šajā jomā. Šajā summā ietilpst arī izdevumi valsts pasūtījumiem privātajam sektoram, kas zaudējot šos līdzekļus, vēl vairāk sašaurinās savus darbības apjomus. Un tieši tāpēc nav parādīts par cik tieši MK plāno samazināt izdevumus administratīvās funkcijas veikšanai. Tas nav norādīts konsolidācijas pasākumu plānā, lai gan tā ir viena no svarīgākajām konsolidācijas pasākumu sastāvdaļām institucionālā jomā.

Otra svarīgākā institucionālā problēma Latvijā ir budžeta līdzekļu nelietderīga tērēšana, ieskaitot dažādos korupcijas gadījumus. No plāna nav skaidrs, kā tiks risināta šī aktuālā problēma. Laikam jau paļaujoties uz ierēdņu godaprātu un augstajiem, pirms vēlēšanām sludinātajiem, morāles kritērijiem...

Lielāko daļu budžeta konsolidācijas MK un Saeima plāno veikt palielinot dažādus nodokļus un nodevas. Protams, ka šāda rīcība pati par sevi krīzes apstākļos ir ekonomiski nepamatota, jo tiks apgrūtinās uzņēmējdarbības un bremzēs tās, vienlaikus spiežot tām pārorientēties uz „melno zonu” vai pat uz kaimiņvalsti, līdz ar ko paredzētie ienākumi Ls 15.00 milj. apmērā no ēnu ekonomikas apkarošanas visticamāk netiks gūti. Papildus tam tiks veicināta jau tā lielā darbaspēka emigrācija uz ārvalstīm. Ir taču jāpalīdz Rietumiem ar darbaspēku un vieta ekonomiskiem bēgļiem Latvijā jāatbrīvo... Protams, ka pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana elektroenerģijai no 10% uz 22% jāvērtē kā straujš nodokļu palielinājums, kas neizbēgami palielinās Latvijas preču un pakalpojumu cenas un vienlaikus mazinās to konkurētspēju, toties kā palīdzēsim citām ES valstīm... Atkal mūs premjers saņems uzslavu no kaimiņzemju finanšu ministriem. Varēsim lepoties!

Žēl, protams, ka Saeima un Valdība „aizmirsusi’” par tādiem svarīgiem budžeta konsolidācijas pasākumiem, kā sabiedrības solidaritāte, kas visa cita starpā nozīmē tādu nodokļu sistēmu, kurā bagātie maksā vairāk kā trūcīgie, vai progresīvo ienākumu nodokli. Arī solīts progresīvais nodoklis tika tautai, tiesa – pirms vēlēšanām. Nu ja, kā var nesolīt...

Savādi gan, ka nav valdības argumentu, kāpēc nodokļu paaugstināšana veicinās izeju no ēnu ekonomikas un sāks risināt Latvijas galveno problēmu   -   preču un pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu. Kaut vai aiz pieklājības pret sabiedrību vajadzēja pamelot...

Dabīgi, ka PVN nodokļa diferencēta palielināšana nav tas pats, kas ienākumu nodokļu sloga pārnešana uz patēriņu. Nedaudz šo problēmu mēģināts risināt ar lieljaudas auto un motociklu nodokļa ieviešanu, tomēr tas vērtējams kā maznozīmīgs solis visā nodokļu politikas pārmaiņu jomā.

Pilnīga taisnība Latvijas finanšu ministra vārdiem, ka 2011.gadā pats svarīgākais būs reformas, kas patiess valstī nepieciešamas (tiesa pusgads jau aiz muguras...), žēl gan ka no valdības  konsolidēto pasākumu plāna neizriet, kādas reformas tiks veiktas, izņemot jau pieminēto nodokļu palielināšanu un neargumentētu izdevumu daļas samazināšanu valsts institūcijām. Pie tam nodokļu palielināšana tiek veikta bez jel kāda pamatojuma un loģiska izskaidrojuma (varbūt  -  tie bauri jau nesapratīs?). Paliek iespaids, ka konsolidācijas plāna sastādītāji rīkojušies tīri mehāniski, ne izvērtējot palielināšanas ekonomiskās un sociālās sekas, ne arī izvērtējot citus variantus. Jeb jau pašā sākumā tika pēdējās dienās saņemtā SVF pārstāvju atbilde un tālākais risinājums Odesas stilā (galvenais, laikā aizlaisties)? Un tagad pēdējā plāna sadaļa  -  uzsist gaisā visu ko vēl var, savākt pekeles un klusu, neatvadoties..? Valdība savā pasākumu plānā faktiski neparedz nekādus pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai, it sevišķi mazās un vidējās uzņēmējdarbības stiprināšanai, tāpat kā nekas nav teikts par nepieciešamajām izmaiņām tautsaimniecības struktūrā. Loģiski, jo pozitīvos rezultātus tas var dot tikai nākošai valdībai, a kurš ta par tās darbu domās? Nekur nav paredzēts ražojošo nozaru īpatsvara palielināšanu kopproduktā, un pirmkārt jau rūpniecības ražošanas apjomu pieaugumu, kas nodrošinās valsts ilgtspējīgu attīstību un mazinās iespējamās krīžu sekas nākotnē. Acīm saredzams, ka attīstības  ilgtspējīgums šai valstij vienkārši nav paredzēts. Laikam jau lai netraucētu konkurentiem, atvainojos – sadarbības partneriem. Budžeta konsolidācijas pasākumu plānā nekas nav teikts par izmaiņām valsts parādā  -  vai tas pieaugs, samazināsies, un par cik. Nekas nav teikts par to, kā šāds budžets veicinās valsts izeju no krīzes. Valdības pārliecība, ka tas notiks stihiski, pats no sevis vai ar pasaules ekonomiskās konjunktūras uzlabošanos ir riskanta, un ekonomiski bīstama, jo draud ar nākamās ekonomiskās krīzes iedarbināšanu. Atkal pareizi. Lai tie nākošie saņem... Kā tur „Ceplī”   bija   -  jauns virsnieks nogremdē plaukstošu uzņēmumu?

Mjā... kārtējā īsā pamācība tautas muļķošanā un tās kabatu tukšošanā. 

Imants Burvis

LR pilsonis