2.jūlijs, piektdiena
Kāda gan netaisnība – kad Latviju beidzot ir sasniegusi vasara un lielais karstums klāt, mēs dodamies prom uz aukstajām zemēm jeb aiz Ziemeļu polārā loka ar līdzi sapakotiem džemperiem un cimdiem. Vidusjūras karstās pludmales lai paliek ziemas mēnešiem, un, galu galā, ir grēks neapskatīt tepat kaimiņos esošo Norvēģiju.
Mūsu kempers no paša rīta jau ir izbraucis no Liepājas gala, bet mēs tikmēr iepērkam 2 nedēļām nepieciešamos pārtikas krājumus. Pārtikas saraksts ir uz divām A4 lapām un knapi satilpst trīs lielajos Maxima ratos. Šķiet, ka badā mēs nenomirsim, un, zinot Skandināvu pārtikas cenas, labāk, lai paliek pāri nekā pietrūkst. Kempera sapakošana un piekraušana aizņem pāris stundas un sāk šķist, ka pašiem, ekstrēmi noskaņotajiem braucējiem, vairs nepietiks vietas, kā nekā kopā esam 6 līdzbraucēji sapakojušies ar makšķerēm, to ekipējumu, grilu, teltu, piepūšamajiem matračiem, guļammaisiem un vēl un vēl...