Domājot par valsts nākotni.
Darba vietas Latvijā.
Ne Īrijā vai Anglija, ne Vācijā vai Holandē, kā to piedāvā šodienas valdošā koalīcija. Latvijā. Un jebkura ārēja „palīdzība” ar diktātu būs darba vietu veidošana ārpus Latvijas, uz tās rēķina.
Darba vietas Latvijā, tāds ir partijas Daugava-Latvijai mērķis atbalstot izpētes uzsākšanu projektam par kuģojamu Daugavu. Jo tikai lieli, ES vajadzīgi, projekti ir spējīgi piesaistot svešu naudu, veidot darba vietas šeit – Latvijā. Valsts labklājības pamatā ir pilsoņu nodrošināšana ar darbu.
Kāda labklājība ir sasniegta Rīgā kopš pagājušajām pašvaldības vēlēšanām? Oficiālā statistika liecina par bezdarba pieaugumu uz 23,6%. Ar visām jaunajām darba vietām tūrisma nozarē.
Pasaules statistika liecina, ka katastrofāli pieaug tieši jauniešu bezdarbs. Tas nozīmē jau jaunās paaudzes psiholoģijas maiņu – dzīvot nestrādājot.
Ko šodien piedāvā pie varas esošie? Latvijā šajā laikā tiek gatavota iespēja šodien strādājošiem nogriezt pensijas. Vienlaicīgi esošās pensijas apliekot ar jauniem nodokļiem... Un mūžīgā uzņēmējvides kārtošana... Cita piedāvājuma neesot.
Katram valsts pilsonim ir tikai trīs iespējas.
Var ieņemt aktīvu pilsonisku pozīciju, rūpējoties par savas valsts, savu bērnu, savas tautas nākotni. Pats grūtākais – jādomā. Jādomā par katru lēmumu, par no tā izrietošām sekām.
Var ieņemt psiholoģiski komfortablo verga pozīciju. Nav jādomā, nav jāatbild ne uz jautājumiem, ne par sekām. Tikai pieprasi lai dod. Laiku pa laikam rīko dažādas puķu-lietsargu-zili-zaļas revolūcijas... Gan jau ko atmetīs. Un varēs čivināt par demokrātijas kārtējo uzvaru. Un gaidīt nākošo devas izsniegšanu. Tiesa būs problēmas ar pašu bērnu likteņiem...
Trešā ir prostituēšanās pozicija. Dari par ko maksā. No šī viedokļa mierīgi var iztirgot savu(?) valsti, senču padarīto, savu bērnu nākotni. Vari mierīgi gatavot savas valsts dēlus svešām armijām vai melnam darbam svešās zemēs. Savas valsts meitas – svešiem bordeļiem. Toties nav jādomā par valsts un tautsaimniecības attīstību. Esi kā no ārpuses ielikts grāmatvedis svešā uzņēmumā Un neaizmirsti sava labuma ņemot valsts vārdā kredītus...
Kā maizi ēdu - tā dziesmu dziedu. Priekšvēlēšanu laikā tas ir Latvijas mēdiju darbinieku vadmotīvs strādājot. Un tiek darīts viss, lai vecajām partijām neparādās konkurenti. Tās jau vairs nav vecās partijas, tas ir pilnīgi jaunas un pūkainas apvienības. Tiesa – no vecajām partijām. Bet tikai viņas jau varot pārsniegt to 5% barjeru. Tāpēc neko citu nedrīkst rādīt. Tautai jārada izvēles ilūzija, ne izvēles iespēja. Tieši tā šobrīd strādā sabiedriskie mēdiji.
Kādu nākotni mums piedāvā? Visas dienas pēc kārtas tiek imitētas diskusijas starp vecajām lielajām partijām jaunajās pūkainajās apvienībās. Vai kaut reizi ir noskanējis kāds jauns piedāvājums, kurš nav bijis visus šos gadus kopš 1989. gada? Taču nē. Pat mūžīgais priekšlikums – latvieti nepadodies- ceļo no partijas uz partiju, no partijas uz apvienībām. Mirsti nost un nepadodies, mūc uz svešām valstīm, bet nepadodies...
Kārtējais apmaksāto ekspertu piedāvājums - Izvēlies lielas partijas, tur ir arī labi cilvēki. Sliktos vari izsvītrot... Tas jau nekas, ka darba programmās tiem tie paši vecie piedāvājumi – griežam. Skolotājiem un policistiem algas, vecās un topošās pensijas... Griežam. Un solam, jo mēs ir labi cilvēki un nepadodamies. Balso par mums. Mūs pat SVF eksperti un svešu zemju premjeri uzliela, cik mēs labi cilvēki. Pateicoties mums tur saglabājas darba vietas un viņu bankas pelna... Nu piebeidzām Latvijas cukura ražošanas nozari, piekrastes zvejniecību, gandrīz visu metalurģiju un kokapstrādi... Tik vai tā mēs ir labi cilvēki. Labosimies. Tici mums, jo citus tev nerādīs... Citi izdarīs sliktāk! ( Interesanti, vai tiešām var vēl sliktāk vadīt valsts saimniecisko darbību?)
Kas reāli paveikts valsts labklājībai? Šodienas Latvijas tautsaimniecības līmenis esot 2006.gada līmenī. Tikai valsts pārvaldes aparātā par 60 000 cilvēku vairāk un uzturēšanas izdevumi par 900 000 000 latiem lielāki. Sagadīšanās pēc tieši šo 900 000 000 latu trūkst 2011. un 2012. gadu budžetiem. Varbūt pirmajā solī varētu atgriezties pie 2006.gada izdevumu līmeņa? Ir jāveic valsts pārvaldes reforma, ne reformu imitācijas ministriju iekšienēs.
Daži piedāvā valsts labklājību celt ar vienkāršu risinājumu – pārtapt par prezidentālu republiku. Cik vienkārši – atradīsim vienu (acīm redzot uz vairāk jau vairs necer) godīgu, nesavtīgu, patriotisku, saimniekot protošu, talantīgu, visus(izņemot mani) strādāt piespiest varošu... Un liksim par prezi. Paši pēc tik smaga darba – kandidāta meklēšanas, atpūtīsimies. Un gaidīsim kad viņš mums dos labklājības valsti.
Starp citu, Lietuvā nav aizvēruši nevienu nozari. Labāk vai sliktāk visas turpina strādāt. Tās pašas cukurfabrikas, nomainot īpašniekus, turpina strādāt un ES netraucē.
K.Ulmanis, izpētot Eiropas tirgus pieprasījumu tajos gados, ātri uzcēla trīs cukurfabrikas – Krustpils, Jelgavas, Liepājas. Pasaules krīzes periodā. Šodienas Zemnieku Savienības vadītāji tās veiksmīgi slēdza, daudzinot Ulmani par savu piemēru...
Daudz runājam par finanšu trūkumu medicīnā. Ja 2010. gadam bija paredzēti 425 milj. latu, no kuriem trešā daļa – 150 milj. aiziet jaunu iekārtu iegādei, kuras netiek izmantotas... Būtībā tiek gatavotas privatizācijai privātām klīnikām... Tad kā var runāt par līdzekļu trūkumu? Ja vēl joprojām nav nozares attīstības stratēģijas, bet tiek pieņemti saraustīti lēmumi atkarībā no tā, kāds draugs vai draudzene sēž kurā krēslā... Toties reformēšanas vārdā tiek sagrautas normālas strādājošas struktūras. Kāds Ulmanis šo idiotismu varēs saglābt?
Šodienas panaceja – lielie SVF kredīti. Tas tiek daudzināts kā liels veikums valsts labā. Kā debesu dāvana. Nav tā dāvana. Būs jāatdod. Vispirms savas attīstības iespējas un darba vietas. Valstij palikušie īpašumi. Tad būs jāpakļaujas visām politiskām prasībām, jādod savi pilsoņi prom uz svešām valstīm. Un beigās arī pati nauda būs jāatdod.
Kas reāli darāms? Paskatoties uz vecolielo partiju, jaunajā sakārtojumā, piedāvājumu, var domāt, ka atkal pietiks ar uzņēmējvides sakārtošanu un nodokļu pārdalīšanu. Un tālāk strauji viss notiksies. Ne vella. Un to apzinās paši piedāvātāji. Ne jau velti šajās partijās esošie uzņēmēji pa visām spraugām paši lien politikā un valsts izpildvarā. Jo apzinās viņi visi – kamēr sakārtosies, kā uzņēmējs uzvarēs tas, kurš kārtos personīgi šo uzņēmējvidi. Kaut uz laiku, bet ārpus konkurences. Un straujāk aizņemties. No SVF, ES, EBRD... No visiem kas dos. Jo kārtojot uzņēmējvidi, no ministra krēsla ir viegli regulēt aizņemto finanšu plūsmas, nodrošinot savu personīgo biznesu. Bet atdošana.. ?, tas lai paliek nākotnei un tautai...
Bet sakārtojot vidi neatrisina ārējas konkurences problēmas. Un tur gan neviens nepiekāpsies, bet administratīvās metodes nestrādās. Arī finanšu pieplūduma nebūs. Jo ārējie investori sevišķi neuzticas banānvalstu ministriem...
Tieši tāpēc partija Daugava-Latvijai piedāvā, paralēli uzņēmējvides sakārtošanai, sākt pildīt Latvijas parakstīto starpvalsts vienošanos un uzsākt izpētes darbus kuģojamās Daugavas projektā. Tā ir Latvijas stratēģiska iespēja izmantojot ES un ražotājvalstu nepieciešamību ieņemt savu nišu globālajā tirgū. Pārdot pakalpojumu, kuru nevar piedāvāt neviens cits – preču piegāde vislētākā veidā pie paša ES sliekšņa no ražojošajiem reģioniem dienvidaustruāzijā. Latvijai šo nišu atņemt vairs nevarēs, jo pārvietot Daugavu nav iespējams. Veidojot kuģojamo Daugavu papildus tiek paaugstināta Latvijas energoneatkarība. Šodien bieži piesauc jaunā kabeļa projektu, starp Baltijas un Skandināvijas valstīm kā energoneatkarības nodrošinātāju. Nē, tā būs tikai iespēja izvēlēties atkarības virzienu, ne neatkarība. Tikai savu enerģijas ražošanas iespēju palielināšana veicina šo neatkarību.
Tiek veicināta ekonomiska sadarbība starp Latviju un kaimiņiem – Ukrainu, Baltkrieviju, Krieviju un Skandināvijas un Centrāleiropas valstīm.
Tiek ierobežots Krievijas dzelzceļa monopolstāvoklis attiecībā pret Latviju. Vienlaikus samazināsies viesstrādnieku, arī nelegālo, pieplūdums no Ukrainas, Baltkrievijas. Jo arī tur parādīsies darba vietas šī paša projekta ietvaros.
Jau tas, ka tiek nodrošināta Latvijas ģeopolitiskā nozīme ilgam nākotnes periodam, nostiprinot Latvijas pozīcijas ES un pasaules tirgū, ir liels ieguvums. Pastiprinot energoneatkarību no ārējiem enerģijas tirgotājiem, mēs atvieglojam dzīvi pašmāju ražotājiem. Tāds liels projekts, kā kuģojama Daugava, neapšaubāmi ražos darba vietas gan celtniekiem ( HESi, aizsprosti, slūžas, kravu termināli, dambji, utt), gan ar upju kuģošanu saistītajiem ( kuģu būve, apkalpošana un remonts, kravu pārkraušanas darbi, visu celtņu un būvju apkalpošana, metalapstrāde utt), gan dos iespējas ilgtermiņā nodrošināt ar darbu Rīgas ostu un pilsētu. Nedrīkst aizmirst, ka konteinerpārvadājumu tirgū ir spēcīga konkurence. Latvijai šobrīd tur sevišķi neveicas... Lielo projektu multiplikārais efekts jau uzsākšanas stadijā pievilks darba vietas paša projekta apkalpošanā. Tādi objekti, kā spēkstacijas pie Krustpils, Daugavpils un Krāslavas, jau celtniecības laikā pozitīvi ietekmēs kravu un cilvēku apgrozību reģionā. Tiks pozitīvi ietekmēta visa reģiona ekonomiskā (lauksaimniecība, rūpniecības, transporta, tūrisma, enerģētikas, tirdzniecības, servisa) sfēru. Kas savukārt neizbēgami labvēlīgi attīsta visu sociālo (nodarbinātība, demogrāfija, izglītība, veselības aizsardzība) sfēru.
Jā, viennozīmīgi, nedrīkst bez kontroles atstāt ekoloģisko un kultūrvēsturisko situāciju. Jānodrošina augu, kukaiņu, zivju, putnu un zvēru aizsardzību. Ir jāveic izpēte un jādod izvērtējums iespējamajām izmaiņām gaisa, ūdens un augsnes piesārņotībā. Jāizvērtē situācijas pavasaru plūdu ietekmē. Jānodrošina kultūrvēsturisko objektu saglabāšana. Tas ir atkarīgs no finanšu ieguldījuma un, atkal, savukārt veido darba vietas.
Jārada labvēlīgas izmaiņas. Tāpēc ir mazsaprotama un neizskaidrojama Vides ministrijas nostāja atsakoties no izpētes. Kas jau robežojas ar kādu personīgo ekonomisko interešu lobēšanu, izsauc aizdomas par interešu konfliktu...
Protams, paralēli ir jāveic valsts pārvaldes administratīvā reforma. Tieši reforma, ne ierēdņu pakratīšana ministriju iekšienēs, saglabājot esošo stāvokli. Pilnīgi atbalstāmi ir priekšlikumi par iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu un minimālās neapliekamās daļas palielināšanu. Tas izsauks iedzīvotāju maksātspējas paaugstināšanu un ekonomisko aktivitāti, vienlaicīgi mazinot „aplokšņu” algu apjomus. Ir vērts paanalizēt cik nodokļu masu ir zaudējusi valsts palielinot, populistiski, akcīzi uz alkoholu, tabaku. Ražošanas nodokļiem ir jābūt tādiem, lai nebūtu izdevīgi tos nemaksāt. Jā, sodiem jābūt drakoniskiem. Arī algas VIDā ir jāregulē atkarībā no valstij faktiski atgrieztam summām. Pienesums – ēnu ekonomikas mazināšanās.
Šodienas valdība spiež uz nekustāma īpašuma nodokļa palielināšanu paredzot ģimeņu izputināšanu, dzīves vietu atņemšanu... Varbūt vērts palielināt nekustāmo īpašumu nodokli tiem īpašumiem, kurus bankas atņēma par kredītiem un tagad pietur jaunu „burbuli” gaidot un veidojot? Nelaiž tirgus apritē, šādi izsaucot cenu kāpumu...
Pēdējo gadu nodokļu likumdošanas putra ir iedragājusi ārējo investoru un pašmāju nodokļu maksātāju uzticību Latvijas nodokļus regulējošo likumu stabilitātei.
Visi šie priekšlikumi ir vērā ņemami. Bet galvenais ir un paliek –
Darba vietas Latvijā. Nodrošinot investīciju pieplūdumu aizdevumu vietā.
Bez darba mēs , aizņemoties svešu naudu, risināsim aizņēmumu devēju problēmas. Svešas, uz savu bērnu rēķina.
Atmodas laika populārākā dziesma bija lūgšana I.Akurāteres izpildījumā. „ ... saved to mājās, pie Daugavas krastiem, saved to mājās.” Laiks sākt risināt savas Latvijas problēmas. Savas tautas problēmas. Lai valsts bez tautas nepaliktu.
Imants Burvis LR pilsonis
